| |
[Apr. 27th, 2015|12:00 pm] |
|
Atsūtīja mani mājās pēc brokastīm. Pēdējo nedēļu šancēju no rītiem virtuvē, jo kolēģe, kas parasti tur strādā ir atvaļinājumā. Bet šonedēļ notika kaut kas negaidīts. Kāds no viesiem pasūdzējās, ka mēs netaisam olu kulteni, bet viņam redz parastas ceptas olas ir lielais no no no. Tad nu virtuvē iestājās mērena panika par to kulteni un pēkšņi visi kļuva par idiotiem. Nes uz darbu mājās ceptas superīgas kūkas, dalās ar receptēm, bet pēkšņi, kad viesu brokastīm jāsacep olu kultenis iestāas pilnīgs vājprāts - kā? Noskatījos uz visu šo no malas un klusiņām ķiķināju par to, ka viņas visas nāca uz darbu stundu ātrāk un mācījās taisīt scrambled eggs. Un beigās protams tās ir vienkārši sakultas olas ar pilienu piena, bez nekādām garšvielām vai piedevām, kas ir uz 6 minūtem iemstas mikrenē. Izskatās pēc švammes un, šķiet, ka tā aŗī garšo. |
|
|
| |
[Apr. 24th, 2015|06:34 pm] |
Beidzot saņēmos atsaldēt ledusskapi. Kopš esam šajā dzīvoklī, šķiet, tas ir noticis tikai vienu reizi, kad braucot atvaļinājumā netīšām atslēdzu visam dzīvoklim elektrību. Patiesībā jau vienkāŗši saldētava bija tik ļoti aizsalusi, ka saldējuma kārbai vairs pat nebija vietas. Tagad mna būs tīrākais un svaigāķais ledusskapis pasaulē, tikai durvis no ārpuses pamatīgi norūsējušas.
Un vispār man ir grūta bez brīvdienu nedēļa. Turklāt katru otro dienu agrā maiņa, kad jaceļās 5:30 un atnākot mājās nevaru pat pusstundiņu nosnaust, jo kaimiņos remonts un muzons utt. Plus pārnāķot no darba, ir diezgan grūti tikt iekšā dzīvoklī, jo gaitenī izlikts visi kaimiņu atkritumi - vecie matrači, slotas, krēsli un katli. |
|
|
| hahha |
[Apr. 19th, 2015|12:19 pm] |
Saņēmu savu horoskopu, beidzot. Man vajadzētu studēt kaut ko saistītu ar svešvalodām, ja nu nākotnē rodas vēlme doties uz ārzemēm.
Es pirms 2 gadiem pabeidzu angļu filologus un teju 2 gadus jau kā nedzīvoju Latvijā. Un vispār jā, vai tiešām jau divi gadi? |
|
|
| |
[Apr. 14th, 2015|01:50 pm] |
Jūtos ļoti vainīga. Nepalīdzeju kolēģei un aizlaidos no darba ātrāk.
Es totali neprotu nejusties vainīga, kad izdaru kaut ko savās interesēs. Un zinot mūsu niķīgo un bērnišķīgo priekšnieci rīt dabūšu pa kaklu, bet es vairs negribu taisnoties un strīdēties. Es zinu, ka jūnijā eju prom un tas arī viss. Pagaidam gan vēļ to turu noslēpumā, jo tiklīdz tas kļūs viņai zināms, tā man 100% tiks brutāli apcirptas stundas. Just because she can. |
|
|
| |
[Apr. 12th, 2015|09:35 am] |
|
Ziniet, kas ir forši svētdienas rītā? Pulksten 7:30 saņemt īsziņu 'you have a day off today'. |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2015|02:24 pm] |
|
Jopt. A ko darīt? Atnāca šodien mana pasūtītā potenciālā kāzu kleita. Bildēs rādījās viegli rozā ar sudraba krāsas pavedieniem. Atnāca normāla persika tonī ar zeltu. Un es nebiju plānojusi jeb kādā veidā šajā pasākumā iesaistīt kaut ko no zelta vai tādā krāsā. Kleita jau smuka, bet es gaidiju ko citu. Bet tad atkal pati tupa, jo nepievērsu uzmanību, ka sāniņā raktstīs Rose Gold, kaut kā muļķigi pēc tam brīnīties, ja tieši tas arī atnāk. Lai cik ļoti es mēģinātu sev ieskaidrot, ka it kā jau ir stilīgi savienot zeltu ar sudrabu, manā prātā tas nelīmējas kopā nu nekādi, būs vien jāpārdomā bižutērija, jo kleita bija pārak dārga, lai viņu nevilktu tagad. Turklāt man nu jau 2 dienas pēc kārtas uz Latvijas telfonu zvana viens un tas pats numurs. Vakar pacēlu un tur skanēja ģitāra, šodien vienkārši klusums. |
|
|
| |
[Apr. 1st, 2015|08:07 pm] |
|
Lietuviešu kolēģe bija šokā, ka neprecēsimies baznīcā. Ja laulība nav noslēgta dieva priekšā, tad taču neskaitās. Turklāt, kā mēs kristīsim bērnus, ja mūs nebūs laulājis mācītājs? Interesanti gan, nekad iepriekš nebiju pamanījusi, ka viņa ir tik ļoti ticīga. Fascinē mani tā zīdaiņu stiepšana uz baznīcu. |
|
|
| |
[Mar. 29th, 2015|12:55 pm] |
|
Vakar pirms pacelšanās pilots visus informēja, ka viņš atradīsies kabīnē visu lidojuma laiku. |
|
|
| |
[Mar. 24th, 2015|03:17 pm] |
|
Vakar nokritu pa Origo tuneļa kāpnēm. Man palīdzēja piecelties tieši neviens. Garām gāja divi jauni čaļi un diezgan skaļi vēl pasmējās par mani. Kas ar jums nav kārtībā, cilvēki? |
|
|
| |
[Mar. 20th, 2015|02:17 pm] |
|
Tiem, kas seko līdzi. Ir pagājuši precīzi divi mēneši un četras dienas. Šorīt starp pulksten 5:00 un 6:00 Roberts ne pārāk klusi sakravāja savas mantas un aizgāja.
Es, bez šaubām, saprotu, ka kaut kādu paldies gaidīt ir absolūti naivi, bet beidzot šis murgs ir noslēdzies. Īsi secināt varu vien to, ka nekad mūžā neticētu šāda cilvēka eksistencei, ja pati nebūtu to redzejusi savām acīm. Visu laiku, ko viņš te pavadīja (abus divus mēnešus), viņš pret mani bija rupjš un nepieklājīgs, tāpēc arī visticamāk viņa vārdnīcā neeksistē termins pateicība. Esam guvuši mācību un kādu brīdi droši vien viesus negribēsim. No gaišās puse raugoties, pēkšņi dzīvoklis liekas lielāks. |
|
|
| |
[Mar. 18th, 2015|09:20 pm] |
|
Dabīgās matu krāsas atgūšanas process mani morāli salauž (ne tik ļoti kā Roberts, protams), jo katru dienu jāskatās spogulī uz ataugušām saknēm. Un es vienkārši gribu, lai cilveki zina, ka mana galva tā izskatās cēla mērķa vārdā, nevis nolaidības pēc. |
|
|
| |
[Mar. 17th, 2015|06:07 pm] |
|
Jūs uzminējāt pareizi. Viņš vēl joprojām ir te un nekur negrasās doties. Tagad jau pārvākšanās plāni ir pārcelti uz sestdienu. |
|
|
| |
[Mar. 12th, 2015|03:17 pm] |
|
Meklēju un sūtu Robertam istabu suldinājumus un viņam būtu tik vien kā jāpiezvana, viņš, bez šaubām, neliekas ne zinis. Edžus saka, lai vairs nemeklēju un nesūtu, jo ir kaut kada robeža cik ļoti Tu vari cilvēkam palīdzēt. Bet man vēl sirsniņā gribās ticēt, ka viņš vienkārši ir apjucis un kautrīgs, un nekad nav stāvējis pats uz savām kājām. Mana sirsniņa tam ticēja, līdz mēs ievērojām, ka viņš izliekās, ka guļ brīžos, kad E tā pavelāk atnāk no darba mājās. Pārvelk segu pāri galvai un tēlo, ka ir aizmidzis, lai gan cauri segai var redzēt telefona ekrāna gaismu. Nav jau pat runa par to, ka tu nesasveicinies ar cilvēku, kura dzīvoklī dzīvo un kura pārtiku ēd, stāsts ir par to, ka tu nesasveicienies ar draugu. Vēl viena nedēļa un Roberts paliks uz ielas. Un interesanti vispār ko kaimiņi un mājas saimnieks par mani domā, ka dzīvoju mazā studio istabiņā ar diviem puišiem un ,kamēr mans draugs ir darbā, skrienu lejā laist ieksā Robertu. Man šķiet, ka daži uz mani skatās ta pašķībi. |
|
|
| |
[Mar. 9th, 2015|09:32 pm] |
Kāds man bija zvanījis 8.marta rītā. Nezināms numurs.
Pēc tam murgoju, ka sēdēju pie kāzu galda savās kāzās, mana mamma teica runu un pēkšņi man sāka zvanīt telefons, pārtraucot mammu pusvārdā. Tas bija mans tēvs, kurš piedzēries kaut ko vervelēja klausulē un draudēja man ar kaut ko, ja pārtraukšu zvanu. Tā nu es es sēdēju pie sava kāzu galda un raudāju. |
|
|
| |
[Mar. 8th, 2015|07:49 pm] |
|
Atcerējos, ka man bija ģeogrāfijas skolotā uzvārdā Brimmerberga. Viņa bija tieši tik veca, ka vienmēr sauca mani par Lienīti, jo bija izskolojusi arī manu mammu, kura ir Lienīte. Viņas uzdotajās ieskaitēs vienmēr bija pēdējais jautājumus, kura atbildes lauciņš aizņēma aptuveni 3/4 A4 lapas un biju netīšām atkodusi, ka viņa nemaz nelasa atbildes, bet gan novērtē tikai apjomu, tāpēc ik pēc pāris rindiņām īsta teksta, vienmēr iestarpināju pāris rindiņas haotiska vilnīša. Zinien kā es atkodu, ka viņa nelasa? Jo man vienmēr bija maksimālie punkti. Maksimālie punkti par vilnīti. |
|
|
| |
[Mar. 3rd, 2015|03:51 pm] |
|
Izvilku no skapja blūzi, kura bija sarukusi mazāka uz ziemas sezonu, atkal der. Forši. |
|
|
| |
[Mar. 2nd, 2015|05:09 pm] |
Es skatos 50 Shades of Gray. hahahahahahahaha. Saturu es nokomentēšu, jo visiem, kam ir veselais saprāts tāpat viss ir skaidrs.
Bet filma būtu tik ļoti vēl daudz izklaidējošāka, ja Dornans runātu savā Irish English, nevis izklausītos mazliet atpalicis runājot American E. |
|
|
| |
[Mar. 2nd, 2015|03:02 pm] |
Skatos pa channel4 dokumentālo filmu The Romanians are Coming.
No visu tautību cilvēkiem ar ko līdz šim esmu strādājusi kopā vissakarīgāie man šķiet tieši rumāņi. |
|
|
| |
[Feb. 20th, 2015|03:23 pm] |
|
Atbīdiju gultu no sienas, a tur viss nopelējis melns, un es vēl brīnos, ka man galva sāp un nevaru elpot normāli. Un galvenais, manuprāt, tur neko īsti nevar izdarīt, ja vien mēs nepārvietojam gultu, jo tā ir ārsiena un aiz gultas viss ir tumš un mitrs, loģiski, ka tur viss pelēs. Pamatīgi noberzu visu, tagad atstāju, lai pažūst. Šausmas gatavās. Diemžēl gultas lokācijas maiņa nav īsti variants, jo mūsu dzīvoklis ir tiesi tik liels, ka tā saukšana par dzīvokli ir kaut kas stipri aiz ausīm pievilkts. Atliek vien gaidīt vasaru un saulīti, kas izžāvēs manu nopelējušo sienu. |
|
|