|
Mar. 1st, 2015|03:11 pm |
Ir cilvēki, kas tic astroloģijai, ir cilvēki, kas to uzskata par pilnīgām muļķībām, savukārt es esmu cilvēks, kam astroloģija ir principā vienaldzīga - varbūt kaut kas tur ir, varbūt arī nav. Bet tā kā manu mammu nedaudz uzrunā šī nozare, vārda dienā man tika uzdāvināts iekš pērkamkopā iegādats kupons astroloģes Ilzes Reihas konsultācijai via e-pasts. Iegādājoties kuponu, pakalpojuma apraksts informē klientu, ka atbildes uz jautājumiem, horoskops 2015. gadam un astroloģiskā karte tiks nosūtīta februārī. Vārda diena man ir novembra sākumā, kad arī maksājums un pirkums tika veikts. Jāgaida trīs mēneši, bet ko nu padarīsi... Ja nākotni gribās uzzināt un atbildes uz jautājumiem gūt, var jau pagaidīt tos trejus mēnešus. Tā nu pienāca 1. februāris, pēc kura loģiski sekoja arī 2. februāris un pasta kastītē bija iekritusi elektroniskā vēstule no Reihas kundzes, tiesa gan vēstule ar interesantu nosaukumu - Astrologa darba specifika. Bet nu ko nu tur, rociņas berzēju un veru vaļā vēstuli, vēlēdamās beidzot tikt apgaismota par savu nākmo gadu. Liels bija mans pārsteigums, kad acu priekšā izklājās milzīgs palags ar nu tik jau sirdi plosošu stāstu, ka nezināju kur likties. Turpinājumā seko citats no vēstules:
"Esmu viena savā darba izpildē, man ir tikai viena galva un divas rokas. Strādāju mājās, audzinu bērnu, kas arī prasa savu uzmanību, mēdz paslimot u.t.t.. Arī mana pašsajūta mainās un tīri cilvēcīgi varu justies ne pārāk labi, kas darbu tajās dienās izslēdz. Paralēli kuponu pasūtījumiem man zvana un apciemo tekošie klienti, kas maksā pilnas summas un atkal paņem lielu laiku. Pēkšņi var pieteikt Skype konsultācijas, kuras vienmēr apkalpoju ātri, bet arī tās prasa vismaz 3 stundas kopējā dienas laika. Nekad nevaru zināt, kuru dienu 100% varēšu veltīt pasūtījumiem, kuru ne. Sanāk arī darbu veikt Rīgā (izbraucu komandējumos), kad 3 dienas neesmu pie pasūtījumiem. Tāpēc ļoti lūdzu jūs saprast šī darba specifiku un būs pacietīgiem."
Nolēmu nebūt kašķu pods un gaidīju pacietīgi visu februāra mēnesi, gadīju, gadīju un beigās tomēr nolēmu būt kašķis un sadusmojos. Ir bez šaubām dažādi faktori, kas ietekmē darbu, bet ir arī veidi, kā ar tiem tikt galā. Piemēram, ja neesi spējīgs izpildīt konkrēto apjomu, tad vabrūt nepiedāvā savu pakalpojumu tik daudziem cilvēkiem un neuzņemies to, ko nespēj izpildīt? Visdīvainākais man visā šajā šķita tas, ka tikko kā akcijai, kuru biju izmanotjusi es, beidzās termiņš, tā pēc burtiski paris dienām atkal parādījās iespēja iegādaties šo kuponu. Kāpēc? Kapēc jāuzraksta sirdi plosoša vēstule klientam, ka sakrājusies pasūtījumu rinda un tad nākamajā dienā jāpaņem vēl kādi n pasūtījumi? Tas taču ir absurds. Man būtu ļoti žēl savas naudas, bet vēl vairāk man ir žēl savas mammītes naudas, kas labu gribēdama uzdavināa man šo 20 eiro vērto atrunu gaidīšanas iespēju. Turklāt kāpēc gan man būtu jāzina kaut kas par astroloģes privato dzīvi un to cik grūti viņai audzināt bērnus? Es neko neteiktu, ja es vel nebūtu samaksājusi par šo pakalpojumu, bet es esmu samaksājusi un preci neesmu saņēmusi. Tas ir kā aiziet uz veikalu, samaksāt par olām, bet saņemt no pārdevējas atbildi: "Es Jūsu naudu paņemšu, bet nāciet pēc savām olām pēc mēneša vai diviem, precīzi nevaru pateikt kad tieši."
Cienījamai astroloģei nu gan ir paveicies, ka dienās, kad slikta pašsajūta var nestrādat pavisam un kad jāaudzina bērni, tad arī var nestrādāt un tikt ar visu sveikā cauri, uzrakstot klientiem, kas par 20 eiro nabakāki, ka nu tāda jau tā darba specifika. Lieliski. Turpmāk vismaz zināšu, ka tāda ir tā astrologa (konkrētā astrologa) darba specifika - savākt no lētticīgiem cilvēkiem naudu un tad nepildīt savas saistības, aizbildinoties ar to, ka, pirmkārt, ir svarīgaki klienti par Tevi, otrkārt, viņai ir jāaudizna bērni, treškārt,viņai var apsāpēties galva un visbeidzot vispār kā var nesaprast, ka visi taču gaida? Ticiet vai nē, bet esmu redzējusi kā cilvēki strādā no mājām, jo viņiem apslimuši bērni, vai pašiem slikta pašsajūta un viņi to dara, jo ir konkrēti termiņi un konkretas saistības, kuras ir jāizpilda. Ir bijusi tikai viena reize, kad neesmu aizgāusi uz darbu, kad gulēju mājās ar strutojošo angīnu un uz darbu negāju tikai tāpēc, lai neaplaistu citus, nevis sevis dēļ. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts, jo man diemžēl nekad arī nav bijsi darbs par kuru maksā pirms vispār esmu kaut ko izdarījusi. |
|