|
Mar. 20th, 2015|02:17 pm |
|
Tiem, kas seko līdzi. Ir pagājuši precīzi divi mēneši un četras dienas. Šorīt starp pulksten 5:00 un 6:00 Roberts ne pārāk klusi sakravāja savas mantas un aizgāja.
Es, bez šaubām, saprotu, ka kaut kādu paldies gaidīt ir absolūti naivi, bet beidzot šis murgs ir noslēdzies. Īsi secināt varu vien to, ka nekad mūžā neticētu šāda cilvēka eksistencei, ja pati nebūtu to redzejusi savām acīm. Visu laiku, ko viņš te pavadīja (abus divus mēnešus), viņš pret mani bija rupjš un nepieklājīgs, tāpēc arī visticamāk viņa vārdnīcā neeksistē termins pateicība. Esam guvuši mācību un kādu brīdi droši vien viesus negribēsim. No gaišās puse raugoties, pēkšņi dzīvoklis liekas lielāks. |
|