| |
[Dec. 16th, 2014|04:47 pm] |
Un vēl... Mums istabās krāso sienas, darbā. Uzzinājusi par krāsošanas darbiem varen nopriecājos, jo baltās sienas vairs ne tuvu nav baltas un vispār viss tajā viesnīcā ir vecs un neglābjami salauzts. Salauzts tik ļoti, ka taisot vaļā skapi es izrāvu tam durvis un, mēģinādama izvilkt kumodei atvilktni, sagrāvu visu kumodes konstrukciju, kā arī gribēdama aizvērt dušas durvis, izsitu tām durvīm stiklu. Bet pieņemsim, ka viss iepriekš minētais varētu aŗī liecināt par manu pārcilvēcisko spēku un neveiklību, bet stāsts ir par sienām. Iegājusi aplūkot svaigi izkrāsoto istabu ieraudzīju, ka nokrāsota ir tikai viena siena un izrādas, ka tas ir arī viss kas tiks darīts. Turklāt krāsotājs ir tas pats 'meistars', kurš mainīja flīzes un visu laiku mani nelika mierā, ko viņs arī tagad nav spējīgs darīt, jo visu laiku mani izseko un sauc pīpēt un prasa vai viņš ir izdarījis, ko sliktu, ka man viņš tā nepatīk. Uz ko es viņam godīgi atbildeju, ka pagaidam man viņš ir pilnīgi vienaldzīgs, bet ja viņš tupinās traucēt man strādāt, tad gan viņš varētu man sākt nepatikt. Tā nu viņš visu dienu vazājas apkārt, izēd mūsu ledusskapi, izdzer mūsu kafiju, dienas laikā nokrāso kādas 4 sienas, kuras katra ir aptuveni 4 kvadrātmetri un tad vel atnāk un pajautā man vai man pret viņu ir kādi iebildumi. Un vārdu 'meistars' es lieku pēdiņās, jo tās sienas ir neglītas, pēc viņa visas istabas ir pietašķītas ar sarkano krāsu (jā, viena sarkana siena), uz atlikušajām baltajām sienām ir mistiski sarkanās krāsas pleķi, kas liek domāt, ka istabā kāds ir ticis noslepkavots, šodien arī uz ārdurvīm pamanīju sarkanus pirkstu nospiedumus, kurus nevar nomazgāt. Turklāt tā viena siena, kas tiek krāsota, tiek krāsot tikai un vienīgi pēc tā idiota izvēlas, tobiš tā, kuru vieglāk nokrāsot. Dažās istabās tā ir siena pie gultas, dažās aiz skapja utt. Pēc reizes, kad viņš mainīja dusās flīzes, es cerēju viņu nekad vairs nesatikt, uz aptuveni pus gadu viņš bija nozudis un nu ir atpakaļ. Un flīzes ir vispār cits stāsts. Tā kā šī viensīca ir +/- 856 gadus veca, daļa no grīdas flīzēm tualetēs ir saplaisājušas. Tā nu viņs mainīja saplīsušās flīzes. Varētu domāt, ka viņš piemeklēja tādas flīzes, kas būtu maksimāli līdzīgas orģinālajām, vai ne? Nē. Daļa no flīzēm ir ar zilām svītrām un otra daļa ir ar kaut kādiem apļiem, ziediem un pavisam citā krāsā.Kad jautāju viņam kāpēc tā, viņš atbildēja, ka līdzīgāku veikalos neesot. Pirms savas pazušanas viņš arī apsolīja, ka sabliezīs silikonu pie durvīm un gar sienu, ko viņs protams neizdarīja, kas rezultējās ar to, ka viss cements (ko viņs uzstājīgi suaca par līmi, bet te varbūt es kļūdos) sāka drupt un viesi nāca sūdzēties par to, ka viņu vannas istabā uz grīdas mētājās kaut kādi mistiski cementa gabali. Tas cilvēks ir vienkārši fenomens. Tikai un vienīgi pateicoties viņam ta viensīca izskatās, kā tā sega ko vecmāmiņa sašuj no pārpalikumiem, tikai šajā gadījumā vecmāmiņai ir 2 kreisās rokas un šūšanai viņa izmanto iesmu. |
|
|
