| |
[Nov. 6th, 2014|04:03 pm] |
Laikam puslīdz labā ziņa ir, ka tas čoms, kurš to poļu meiteni nodūra ( ar 20 naža dūrieniem) pats pēčāk izdarīja pašnāvību, vai netīšām pārdozēja, kas to lai zina. Kaut kāda sieviete viņu atradusi savā iebaucamajā ceļā, bez krekla un policija pēc tam atradusi šim kabatā mistisku baltu pulveri.
Pēc notikušā mums bija sapulce darbā, kur visiem tika piekodināts būt piesardzīgiem, vienmēr aizslēgt visas durvis un nekādā gadījumā neieviest sev melnus draugus. Amazing. |
|
|
| |
[Nov. 6th, 2014|01:35 pm] |
|
Domāju, ka atvaļināums bez naudas varētu nebūt jautrs atvaļinājums. Tā kā gramatvedība nočakarējās un algas čekus uzražoja tikai vakar, pateicotties šai aizvēturiskajai 'čeki jānes uz banku' sistēmai, pie savas algas tikšu ātrākais nākam trešdien, kas galīgi neģeld. Labi vismaz, ka draudziņam no pagājušā atvaļinājuma daži eiriki aizķērušies. |
|
|
| |
[Nov. 5th, 2014|08:14 pm] |
|
Mēs jau gaidam Ziemassvētkus. Pirms pāris dienām izlikām vienu lampiņu virteni un vakar nopirkām vel vienu. Man ir sapirktas logā līmejamas sniegpārsliņas un amazones grozā stav vesels kalns ar citiem štruntiem, kas gaida savu kārtu. Tā kā man pagājušo Ziemassvētku nebija, šogad esmu nolēmusi piestūķēt pilnu māju ar dekorācijām, nedēļu pirms svētkiem katru dienu skandināt attiecīgo pleilisti, cept cepeti un štovēt kāpostus. Tie gan pagalam skumīgi, ka nav īsti neviena ar ko dalīties savos saštovetajos kāpostos. |
|
|
| Helovīns šmelovīns |
[Nov. 1st, 2014|02:51 pm] |
|
Te arī beidzās mana skriešana pa vakariem. Tieši mans skrienamais maršruts, tieši mans skrienamais laiks. Skerī šit. Nodurtā meitene cik saportu strādājusi vienā no tīkla viesnīcām, visiem labi pazīstama, poliete, tāda nelāga atmosfēra šodien darbā bija. |
|
|
| |
[Oct. 28th, 2014|05:20 pm] |
|
Un mūsu recepšena darbinieki ir tik stulbi, ka jebkurā diennakts laikā uz visiem zvaniem atbild ar 'Good morning!' |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2014|02:26 pm] |
|
Kā man ir apnicis visu laiku būt padotai kaut kādiem idiotiem. |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2014|05:44 pm] |
|
LOl, uzrakstīt man un jautāt, kur gan es esmu pazudusi un vai netaisos braukt uz Latviju, pēc tam, kad pati nav atbildējusi uz manām vēstulēm, gan ir viens superīgs gājiens. |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2014|04:30 pm] |
|
Rajonā nesaskaņas, jaunākā publikas daļa metas aizstāvēt ceptās vistas un frišku bodes. Iedzīvotāji un vietējā vara esot nobažījušies, ka bērni paliek resni, jo uz katra stūra ir kaut kāds fāst fūd ūķis (lasīt - halal čiken šops), precīzāk - pie dzelzceļa stacijas kaut kādu tur 200 metru rādiusā ir 14 ātrās ēdināšanas iestādes, no kurām 9 ir vistu bodes, lai gan tas arī nav svaŗīgi vista vai nevista, halal vai nehalal. Neba nu tā halal vista ir un paliek labāka pēc tam kad tāpat eļā izvārīta. Bet enīvei, mēs arī ēdam pietiekami daudz džanka, kas man pilnībā liedz kādu nosodīt, bet šis bija mans mīļakais arguments par labu šīm vistu iestādēm : “All of my friends come here because healthier food is too expensive.” Lai gan general public saka šādi : "At the moment it seems all you can see are chicken shops in the area and it just smells like fat and lard when you walk down the High Road. It’s disgusting." Arī braucot autobusā, retu reizi gadās tā, ka neviens tev aiz muguras, blakus vai priekšā nežļambā to vistu un es patiesībā brīnos, kā visas tās mazās, šaubīgās bodītes vispar atbilst visiem health and safety kritērijiem. Bet tas tā, principā pret vistu man nav nekādu iebildumu, vienkārši darbā sadusmojos, jo pakāpos uz krēsla, lai pārbaudītu vai ir nosalucīta skapjaugša un tur ieraudzīju vistu kaulu kapsētu. Bet te jau vainīgs cilvēku pilnīgi absurdais idiotisms, nevis vistas. Vienmēr domāju - vai arī mājās cilvēki paēd un tad pārpalikumus nober uz skapjaugšas? |
|
|
| |
[Oct. 23rd, 2014|10:45 pm] |
|
Šodien indiešiem Diwali, festival of lights. Jau stundas 4 bliež no visām pusēm uguņošanu, tikko arī zem mana loga un izskatās, ka lielais vairums tajā ir ieguldījuši diezgan nopietnus līdzekļus. Lai gan kolēģe stāstīja, ka viņiem tas esot ļoti svarīgi uztaisīt pēc iespējas krutāku un lielāku uguņošanu, aicināja arī mani ciemos, jo viņi katra ģimene atzīmē savās mājās un, lai vairak tautas, neatliek nekas cits kā vien aicināt ciemos savus baltos draugos. Tieši tā man arī paskaidroja. |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2014|09:08 pm] |
In other news, iegāju viena no charity šopiem un izrādās tur ir lietotas foršas grāmatas pa 1 mārciņu, un lielas puzles pa 2 mārciņām.
Rīgā biju sev izveidojusi pietiekami pieklājīgu biblioteku, lai būtu sasodīti skumji no tās šķirties. Apsolīju to nedarīt atkal, bet man sasodīti patīk grāmatas. |
|
|
| |
[Oct. 17th, 2014|11:49 pm] |
|
Skumu un skumu pēc Lost. Tagad sāku skatīties The Tudors. |
|
|
| |
[Oct. 16th, 2014|11:59 pm] |
|
Iepriekšējā dzīvesvietā man bija savs miesnieks, pie kura es gāju, jo tur bija forša maltā gaļa bez tonnas taukuma, visādas jau gatavas garšīgas samarinētas gaļas un vispār viss, ko vien no gaļas var gribēt. Tur strādāja tēvs un divi viņa dēli, kas vienmēr mani sauca par 'luv' un vienmēr apjautājās kas jauns. Bet te man vairs nav miesnieka un tas mani nedaudz skumdina. |
|
|
| |
[Oct. 16th, 2014|04:27 pm] |
|
Esmu totāli tuvu savam breaking point. Un pie tā ir vainīgs fakts, ka mani klases biedri precās, dzemdē un pērk mājas, kamēr es te kaut kā ļurinos pa dzīvi bez absolūti nekādas skaidrības, kas būs pēc gada vai diviem. Aptuveni katru dienu visas manas domas rotē ap šīm trim iepriekš minētajām darbībām. |
|
|
| |
[Oct. 13th, 2014|03:13 pm] |
|
Vēl jaukāku šo brīvo dienu padara tas, ka dzīvoklī nav ūdens. Lieliski. Mums iet uz beigām īres līgums un E ierosināja, ka varbūt jāpameklē cits dzīvoklis, bet atrunāju viņu, jo nedomāju, ka tas ir nepieciešams, ņemot vērā, ka laikam jau būsim te vēl max pāris gadus. Bet šodien esmu diezgan dusmīga, jo kopš mēs te esam nekas nav bijis kā tam jābūt. Grīdu mums nesalaboja un caurums parketā bija jāslēpj ar paklāju, izlietni nesataisīja un nu jau gadu tur viss ir vienkārši nosmērēts ar javu ( tobiš flīzes nav uzliktas), elektrība pazūd non stop, gaitenī griestos ir milzīgs caurums un, ņemot vērā šejienes lietus intensitāti, trepes ir visu laiku slapjas un man šķiet, ka konstants mitrums koka konstrukcijām neko pārāk labu nenodara, plus tagad nav ūdens. Vienīgi diez vai izdotos atrast ko diži lētāku, bet nu tagad man arī skaidrs kāpēc tā īre ir tik liela cik viņa ir. |
|
|
| |
[Oct. 13th, 2014|12:57 pm] |
Labi jau gan, ka tā viena brīvdiena divu nedēļu laikā iekrīt tieši tajā dienā, kad jūtos slikti un viss, ko gribu, ir gulēt gultā un vaimanāt.
Tagad nākamā droši vien būs novembrī, kad atvaļinājums. |
|
|
| |
[Oct. 10th, 2014|08:04 pm] |
|
Vēl aizmirsu pastāstīt, ka vakar Marta lielīga kā pāvs, ierodoties darbā, visiem stāstīja, ka viņai čoms vakar uzdāvinājis jaunāko aifõnu un tad izvilka no kabatas piekto. |
|
|
| |
[Oct. 10th, 2014|07:46 pm] |
|
Tātad, biju ķīniešu herbal inn. Izstāstīju jaukai ķīniešu meitenei savu bēdu un viņa mani aizveda iekštelpās, kur nosēdināja pretī pavecai tantei, kas tipo nerunā angliski. Tad man tur pabakstīja, pataustīja pulsu, paskatījās uz manu mēli, uzdeva lērumu jautājumus, pajautaja vai man sāp tur un tur, vai man ir saspringts tur un te un protams, ka man tas viss sāp un ir saspringts. Tad viņas man atklāja Ameriku pasakot, ka manā ikdienā ir par daudz stresa un vopšim mana mēle ir tādā krāsā, ka pat muļķim redzams, ka es stresoju visu laiku un stiepju sev līdzi bagāžu, kuru nevajadzētu staipīt. Tā nu man nopārdeva oral liquid un tēju 30 mārciņu vērtībā un teica :"Nu nāciet vēl, tas viss jau ilgstoši jālieto." Ne, bet es tā ar sarkasmu, lai gan viņas bija jaukas un nav tā, ka es būtu nopirkusi vienu mazu maisiņu ar tēju, man ir riktīga kule ar herbāliem brīnumiem. 30 mārciņas varētu gan izklausīties daudz, bet ja tas palīdz, tad I'm on it, turklāt tikko izrevidēju savu amazones iepirkumu grozu un sapratu, ka varu iztikt bez sporta bandanas un siera dēlīšiem, tā kā viss ir līdzsvarā. Tā lūk. Un vispār par godu algas dienai gribēju ņemt atslodzes dienu, bet izskatās, ka pat varētu kādu līkumu izskriet. |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2014|11:04 pm] |
|
Ir baigi jāsaņemās, lai nemestu plinti krūmos. Es skrienu skrienu vēl un nekas nenotiek. Es pat nerunāju par kaut kādiem tur kg, kam vajadzēju zust sakarīgākos ātrumos, kā viņi to dara, man vairāk besī tas, ka kopējā pašsajūta arī ir tik pat ļoti meh, kā iepriekš. Mana primārā problēma ir bezmiegs. Jāsecina, ka darbā esošā slodze nav pietiekami nogurdinoša (kas gan ir pilnīgas muļķības, ņemot vērā, ka jāstrādā 7 dienas nedēļā) un tālab jāņem klāt vēl kaut kādas fiziskās aktivitates, kas varētu izpumpēt no manis ne tikai nespēju azzmigt, bet arī nespēju gulēt vispār. Tā nu es katru vakaru aptuveni stundu skrienu, vakarā paniekojos ar svariem un šad tad piemetu klāt aerobiku. Un kad pienāk laiks iet gulēt, tad es guļu ar platām acīm un lūru griestos, pagriežos uz vieniem sāniem, uz otriem, paguļu uz vēdera, paguļu uz muguras un traucēju kompanjonam gulēt ar savu rotēšanu, lai gan viņš man arī šad tad mēdz traucēt zipājot ps gultā, tā kā teorētiski esam kviti. Tad pēc tādas pāris stundu rotēšanas es it kā aizmiegu un tad ik pa stundai mostos augšā, aizeju uz wc, padzeros, palūru vel griestos, sabučoju draudziņu, kad viņš aiziet uz darbu, tad pusstundiņu pavārtos un arī ceļos un tā visu laiku. Un tieši tā mošanās mani kaitina visvairāk, pamosties tāds stulbs un dezorientēts un meklē telefonu, lai paskatītos cik pulkstens, lai gan tāpat jau zinu, ka ir vai nu 3, vai 5, vai 6, vai 7:10. |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2014|04:35 pm] |
|
Baigi tomēr iecērt acī, ja grāmatu nosaukumos angļu valodā patstāvīgajiem vārdiem nesaliek lielos sākumburtus. |
|
|
| |
[Oct. 8th, 2014|04:30 pm] |
50to gadu stila kleitas, manuprāt, ir viens no skaistākajiem apģērba gabaliem, kas var būt. Tām ir tikai viens trūkums. Te ir diezgan vējains. Un kad vienā rokā jānes soma, iepirkumu maisiņš un ar otru roku jāmēģina saturēt kleita, kas iet uz visām pusēm, skats droši vien no malas interesants.
Un vakar skrienot gadījās interesants novērojums. Blakus taciņai apstājās jauns musulmaņu pārītis, meitene hidžabā, čalis trenūzenēs, ķildojās diezgan intensīvi un no meitenes dzirdēju frāzi : "I don't care if you're married or not, I don't want ou near me." Tā viņi tur ķildojās, tad meitene aizgriezās, viņš nometās ceļos, mazliet palūdzās, tad piecelās kājās un turpināja ķildoties. Kad skrēju viņiem garām nākamreiz, viņi jau mīļojās un smējās. |
|
|
