|
Oct. 10th, 2014|07:46 pm |
|
Tātad, biju ķīniešu herbal inn. Izstāstīju jaukai ķīniešu meitenei savu bēdu un viņa mani aizveda iekštelpās, kur nosēdināja pretī pavecai tantei, kas tipo nerunā angliski. Tad man tur pabakstīja, pataustīja pulsu, paskatījās uz manu mēli, uzdeva lērumu jautājumus, pajautaja vai man sāp tur un tur, vai man ir saspringts tur un te un protams, ka man tas viss sāp un ir saspringts. Tad viņas man atklāja Ameriku pasakot, ka manā ikdienā ir par daudz stresa un vopšim mana mēle ir tādā krāsā, ka pat muļķim redzams, ka es stresoju visu laiku un stiepju sev līdzi bagāžu, kuru nevajadzētu staipīt. Tā nu man nopārdeva oral liquid un tēju 30 mārciņu vērtībā un teica :"Nu nāciet vēl, tas viss jau ilgstoši jālieto." Ne, bet es tā ar sarkasmu, lai gan viņas bija jaukas un nav tā, ka es būtu nopirkusi vienu mazu maisiņu ar tēju, man ir riktīga kule ar herbāliem brīnumiem. 30 mārciņas varētu gan izklausīties daudz, bet ja tas palīdz, tad I'm on it, turklāt tikko izrevidēju savu amazones iepirkumu grozu un sapratu, ka varu iztikt bez sporta bandanas un siera dēlīšiem, tā kā viss ir līdzsvarā. Tā lūk. Un vispār par godu algas dienai gribēju ņemt atslodzes dienu, bet izskatās, ka pat varētu kādu līkumu izskriet. |
|