|
Oct. 9th, 2014|11:04 pm |
|
Ir baigi jāsaņemās, lai nemestu plinti krūmos. Es skrienu skrienu vēl un nekas nenotiek. Es pat nerunāju par kaut kādiem tur kg, kam vajadzēju zust sakarīgākos ātrumos, kā viņi to dara, man vairāk besī tas, ka kopējā pašsajūta arī ir tik pat ļoti meh, kā iepriekš. Mana primārā problēma ir bezmiegs. Jāsecina, ka darbā esošā slodze nav pietiekami nogurdinoša (kas gan ir pilnīgas muļķības, ņemot vērā, ka jāstrādā 7 dienas nedēļā) un tālab jāņem klāt vēl kaut kādas fiziskās aktivitates, kas varētu izpumpēt no manis ne tikai nespēju azzmigt, bet arī nespēju gulēt vispār. Tā nu es katru vakaru aptuveni stundu skrienu, vakarā paniekojos ar svariem un šad tad piemetu klāt aerobiku. Un kad pienāk laiks iet gulēt, tad es guļu ar platām acīm un lūru griestos, pagriežos uz vieniem sāniem, uz otriem, paguļu uz vēdera, paguļu uz muguras un traucēju kompanjonam gulēt ar savu rotēšanu, lai gan viņš man arī šad tad mēdz traucēt zipājot ps gultā, tā kā teorētiski esam kviti. Tad pēc tādas pāris stundu rotēšanas es it kā aizmiegu un tad ik pa stundai mostos augšā, aizeju uz wc, padzeros, palūru vel griestos, sabučoju draudziņu, kad viņš aiziet uz darbu, tad pusstundiņu pavārtos un arī ceļos un tā visu laiku. Un tieši tā mošanās mani kaitina visvairāk, pamosties tāds stulbs un dezorientēts un meklē telefonu, lai paskatītos cik pulkstens, lai gan tāpat jau zinu, ka ir vai nu 3, vai 5, vai 6, vai 7:10. |
|