| |
[Oct. 7th, 2014|04:37 pm] |
Marta man šodien teica, ka Anglijā esot ar likumu aizliegts durt mēlē pīrsingu.
Viņa saka, ka leišu salonā viņai tā esot teikuši, bet arī pačukstējuši austiņā, ka viņi to dara enīveiz.
Es gan viņai teicu, ka tā pavisam noteikti nevarētu būt taisnība, bet viņa tāpat turpināja visiem kladzināt, ka šajā valstī ir aizliegti durt pīrsingus mēlē.
Un tad pārejās lietuviešu zosis, visas ar lielām acīm - oo, jā? Nezināju, cik interesanti.
Nu nav interesanti, jo nav taisnība. Man šķiet, ka man būs jāsāk veltīt vesela ierakstu sērija veltīta Martas stulbajiem izgājieniem.
Man viņa ļoti patika no sakuma, jo man šķita, ka viņa ir tāda forša meitene, biš vulgāra un lielu muti, bet tā smieklīgi. Bet protams izrādījās, ka viņa vienkārši ir stulba.
Nomētajiet mani ar akmeņiem, ja UK tas tiešām ir aizliegts, bet es savus argumentus balstu uz pāris salonu piedāvājuma izpētes.
Bet ok, ja cilvēks grib iet tikai uz leišu solārijiem, durt kaut kādos kreisajos leišu salonos pīrsingu, pirkt pārtiku tikai leišu kontingentā un vispār draudzeties tikai ar lietuviesiem, tad uz priekšu. Katrā ziņā par kaut kādu naudas ekonomiju šādi dzīvojot var aizmirst, tāpēc arī ir mazliet kaitinoši klausīties, kā viņai vajag naudu, lai gan vakar uzradās ar jauniem (nesmukiem) akrila nagiem. |
|
|
| |
[Oct. 6th, 2014|09:41 pm] |
Šobrīd skrienu aptuveni 7 km, atkaŗīgs no tā cik laicīgi izkasos no mājām un cik ātri satumst, cik daudz aizdomīgu personāžu uz ielām.
Līdz novembrim gribu tikt līdz 10 km. Teorētiski mož varetu, praktiski domāju, ka nē. Tas nozīmētu, ka man katru dienu būtu jāaudzē klāt saviem 7km pa 200m, kas it kā nešķiet daudz, bet nu redzēs. Šķiet, ka mans plāns ir samēra utopisks. Lai gan internets man saka - ja tu vari noskriet 5, tad vari arī 10 un man pat šķeit, ka es arī varētu tos 10 noskriet, vienkārši uznāk meh kaut kādā brīdī, lai gan jūtos labi. Jāpalasa būs vēl kāda iedvesmojoša literatūra. |
|
|
| |
[Oct. 6th, 2014|07:44 pm] |
|
Auksts un drēgns, un izvilku no skapja sildītāju. Saēdos karstas siermaizes un štukoju, kā lai piespiež sevi iziet paskriet. |
|
|
| |
[Oct. 4th, 2014|04:23 pm] |
Kolēģe Marta stāstīja, ka aizgājusi no otra darba, jo pieteikusies angļu valodas kursiem un vēlas uzlabot savas angļu valodas prasmes.
Prasīju kādi ir viņas plāni, kad būs apguvusi valodu.
Viņa teica, ka grib atrast labu darbu.
Prasīju, kas viņas izpratnē ir labs darbs.
Viņa man atbildēja, ka ļoti gribētu dejot kādā bārā. Un ja ne viņa, tad vismaz paliek cerība, ka kādreiz viņas meita varētu piepildīt šo Martas sapni, proti, dejot kādā bārā vai klubā ap stieni.
Man vairāk nebija ko teikt. |
|
|
| |
[Oct. 2nd, 2014|09:41 pm] |
Baigi gribēju izlielīties ar to, cik forši tikko paskrēju, ka jaunie skrienamie apavi ir galīgi labi utt, bet man nav nekādu pierādījumu un faktu materiāla uz kā savu lielību balstīt. Proti aplikācija, ko izmantoju ir kaut kur pusceļā aizgāusi pilnīgi greizi. Esmu pārliecināta, ka parkā noskrēju 4km, pēc tam aizkrēju līdz ielas galam un atpakaļ, kas varētu būt kādi 2 km un vel izmetu pāris lokus pa mazajām ieliņām. Pie baznīcas nobeidzu savu skrējienu un lepna kā pāvs atbloķēju telefonu, lai nu skatītos cik esmu noskrējusi un tas krāns man rāda knapi 4 km un kaut kādu karti, kura sākas tikai no pus maršruta.
Bet in other news, pirmo reizi skrēju vakarā. Iepriekš to nedarīju, jo mums ir 'nedaudz' krimināls rajons, kur naktī melno bandas klapējas ar pakistāņiem vai indienšiem, bet totāli sapratu, ka man vakars ir krietni gudrāks par rītu. No rīta es nevaru piecelties, ja tomēr kaut kā pamostos, tad aizvelkos līdz parkam, noskrienu savus 5 km un eju atpakaļ, bet vakara skrējiens bija kaut kas ne no šīs pasaules, atvērās gan otrā, gan desmitā elpa un, kad ieraudzīju, ka stulbā aplikācija man nerādā to ciparu, ko gribu, gandrīz vai aiz spīts gribēju skriet maršrutu vel reiz. Katrā ziņā man šķiet, ka pie visa vainīgi mani jaunie apavi, kājas vai nemanot pašas skrien uz priekšu. Šķiet pilnīgi neticami, ka vidusskolā tas pusotrs kilometrs likās kā nāve. Rīt pavaktēšu cīšāk, ko mans telefons kabatā dara, kamēr es skrienu. |
|
|
| |
[Sep. 29th, 2014|04:42 pm] |
|
Man ir diezgan pamatīga atkarība no enerģijas dzērieniem. Es to zinu un man kauns. |
|
|
| |
[Sep. 27th, 2014|04:25 pm] |
|
Visvairāk mani kaitina priekšniecība, kam nesaistīt ar mani ir sūdīgs garastāvoklis, bet jācieš no tā tomēr man. |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2014|11:26 pm] |
Pāris dienas atpakaļ dušojoties saplīsa ķēdīte, kuru pirku pirms nu jau šķiet, ka vairāk kā 10 gadiem, kura visus šos 10+ gadus arī netika noņemta. Pirku uz kaut kādu dzimšanas dienu par sadāvināto naudu, maksāja 11 Ls un tā bija mana pirmā vērtīgā lieta.
Un tikai tagad pamanīju, ka izrādās man ir bijis paradums viņu visu laiku virpināt pirkstos, jo kopš esmu bez viņas vienkārsi muļķīgi visu laiku grābstos sev gar kaklu. |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2014|04:56 pm] |
|
Oh man, Karla (jaunā spāņu beibe) mani tik ļoti kaitina, ka nezinu kur likties. No sākuma man šķita, ka viņa ir tikko atbraukusi, tālab nolēmu tomēr būt jaukumiņš un runāt ar viņu spāniski. Bet nu jau viņa pie mums strādā pāris nedēļas un izrādās, ka tomēr nē, viņa nav tikko atbraukusi, viņa Londonā ir jau krietnu laika sprīdi un iepriekš kādu laiku arī strādājusi kādā citā no tīkla viesnīcām. Un tad es nolēmu, ka tomēr runāšu ar viņu angliski, lēnām un smuki, lai clvēks saprot, jo nevar būt, ka tu te nodzīvo gadu un vēl joprjām nevienu vārdu nerubī. Nolēmu, ka mana pirmā misija būs iemācīt viņai dažus saimniecībā noderīgus vārdus, tā kā piefiksēju, ka atslēgas viņas prāt angliski ir 'kenc', mēgināju viņai izstāstīt, ka drusku savādāk tomēr šo lietu sauc. Tomēr lai kā es censtos viņa vēl joprjām staigā apkārt, visiem kladzinādama vārdu 'kenc' un neizpratnē raukdama pieri, kad neviens nesaprot, ka viņa meklē atslēgas. Neviens cits ar viņu arī tā īsti sazināties nevar, jo neviens nezina vairāk par mīļo dzimto lietuviešu vai poļu val. Tā nu vai nu es iejaucos vai arī laižu Karlu pašplūsmā un viņa dara ko grib un uzskata par pareizu. Pāris dienas atpakaļ kāds viņai prasīja ziepes un viņa nesaprata kas viņa tiek prasīt, tikai stāvēja un lūreja lielām acīm, pēc brīža tomēr attapās, ka nevar vis tā stāvēt un pastūma jautātāja virzienā savu kasti ar supplies, lai nu cilvēks pats paņem to, ko viņam vajag. Bet ok, tā arī nebūs gluži 100% taisnība, ka neviens viņu nesaprot, jo viņai izveidojies kaut kāds jocīgs kontakts ar Gyongyi, kura ir ungāriete un arī nerunā angļu valodā, tā nu Karla maļ spāniski, Gyongyi atkal savā valodā un šķiet, ka brīnumainā kārtā viņas saprot viena otru, vai arī izliekās, ka saprot. Varbūt Gyongyi ungāriski stāsta Karlai, ka noslepkavojusi kādu un Karla tik priecīgi saka muy bien, muy bien. |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2014|09:49 pm] |
|
Vakar bija viena no pēdējā laika siltākajām un saulainākajām dienām un mājas saimnieks, tas kurš arī vasaras svelmē ar pižiku staigā, piedāvāja pieslēgt apkuri. Tad nu šodien mums ir karsts jo karsts radiators, kurš šņāc un izdod citas jokainas skaņas par kurām jau bija piemirsies. |
|
|
| |
[Sep. 22nd, 2014|11:42 pm] |
Gribu nēsāt brilles pēdējā laikā, jo sāp galva un štukoju, ka varētu būt tapēc, ka visu laiku skvintoju un neko neredzu.
Bet brilles es nenēsāju, jo nevaru viņas notīrīt. Lai kā es censtos, tie stikli ir un paliek kaut kādi aizmigloti un apspeķoti. |
|
|
| |
[Sep. 19th, 2014|04:17 pm] |
|
Nezinu, ko lai iesāk. Atnāca man no amazones mana smukā melnā kleita ar balto apkaklīti, bet kamēr grozījos un riktējos, pamanīju, ka tā apkakle piešūta sasodīti šķībi. Sūtīt atpakaļ ļeņins, pāršūt nest arī slinkums, bet kleita smuka. Varētu jau mēģināt pati ārdīt nost, bet viņa tur tik kārtīgi, rūpnieciski piešūta, ka čakars. Tik nesaprotu, kāpēc var piešūt tik rīktīgi, bet taisni nē. |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2014|12:16 pm] |
|
Vecmamma zvana un saka, ka man par godu (jā, viss ir man par godu, lol) nopirkusi baigo medus burku. Liels bija viņas izbrīns, kad paziņoju, ka jau 24 gadus neēdu medu. |
|
|
| |
[Sep. 16th, 2014|10:35 pm] |
Mistika kaut kāda.
Šodien viena pati biju veikalā un pa 20 mārciņām nopirku ekšelī ēdienu - kartupeļus, burkānus, tomātus, vistu, cīsiņus, makaronus - tobiš nedēļai.
Kad eju uz veikalu kopā ar E, vienmēr majās pārrodamies ar 2 lielajiem maisiem, esam iztērejuši vismaz 40 paundus un esam nopirkuši tikai čipšus, pepsī un haribo. |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2014|06:52 pm] |
|
Vai jūs zināt ko es darīju šīs pēdējās divas nedēļas? Katru dienu, atnākot no darba, kā nolēmēta skatījos Lost. Un vakar beidzot noskatījos. Un šodien mani ir tukšums, jo nesaprotu ko darīt. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2014|08:28 pm] |
Dagnija, cash have been alloated to you for the accident you had, there is 2812.32 £ waiting for you, fill out blablabla and we will transfer it now.
Kā man ir apnicis tas nolādētasi spams. Pēkšņi vienā dienā sākās - pilns ē-pasts un pēc darba kaudze ar neatbildetiem zvaniem. Paši labākie ir tie uz kuriem atbildi un tev saka : "Hei, tu no bankas esi aizņēmies naudu un tagad esi pārmaksājis, iedo savas detaļas un mēs tev atmaksāsim pārmaksāto summu."
Tad tu pajautā : " Kas par aizņēmumu? kurš gads?"
Un viņi tev saldā balsī : "Kā, miss Dagnija, neatceraties? Nu ja, tas bija sen, pirms 10 gadiem."
Un tad nāk apgaismība, ka jā, toreiz, kad man bija fakin 14 visu laiku ņēmu no ārzemju bankām kredītus.
Otrs foršākais bija bija zvans, kas skanēja šādi : "Sveiki, mēs vēlamies jums piedāvāt darbu mūsu uzņēmumā par sekretāri, atnāciet ta£ un tad uz interviju."
Un tad, kad jau esi aizvilcies uz interviju ar biksiņam, kas pilnas aiz laimes, viņi tev saka : "Nu jums tikai jāiziet neliels apmācības kurss pirms varat sākt strādāt. Ā, jā un par to kursu Jums jāsamksā 4000 £." |
|
|