|
[Oct. 6th, 2014|09:41 pm] |
Šobrīd skrienu aptuveni 7 km, atkaŗīgs no tā cik laicīgi izkasos no mājām un cik ātri satumst, cik daudz aizdomīgu personāžu uz ielām. Līdz novembrim gribu tikt līdz 10 km. Teorētiski mož varetu, praktiski domāju, ka nē. Tas nozīmētu, ka man katru dienu būtu jāaudzē klāt saviem 7km pa 200m, kas it kā nešķiet daudz, bet nu redzēs. Šķiet, ka mans plāns ir samēra utopisks. Lai gan internets man saka - ja tu vari noskriet 5, tad vari arī 10 un man pat šķeit, ka es arī varētu tos 10 noskriet, vienkārši uznāk meh kaut kādā brīdī, lai gan jūtos labi. Jāpalasa būs vēl kāda iedvesmojoša literatūra. |
|
|
Comments: |
Var, var. Es visu laiku skrēju zem pieci un vienu dienu vienkārši padomāju, ka varētu apmest vēl to līkumiņu un izrādījās, ka līkumiņš ir paliels. Un beigās sanāca tie 10, turklāt nemaz īsti negribējās beigt, jo varēju vēl, bet palika garlaicīgi.
Man gan, kad satumst paliek bail un tad eju mājās. Kamēr gaišs uz ielām vel par daudz cilvēku, kas uz mani varētu skatīties. Lai gan patiesībā jau šeit neviens neskatās, jo gana daudz to skrējēju.
Man, ja godīgi, ir daudz mazāka motivācija un prieks iet un skriet kopš tās Alises Grosas lietas.
Sākumā man bija mazliet kompleksi, ka es neesmu sev sapirkusies krutas skriešanas drēbes, bet nu, pa lielam neskatās gan. Es gan bieži esmu saņēmusi pat visādus uzmundrinājumus un tādus foršumus no citiem.
From: | emss |
Date: | October 7th, 2014 - 09:43 am |
---|
| | | (Link) |
|
Nu man neizdodās, varu 5-7, bet tad jau grūti paliek. Sirsniņa klapē. Es domāju, ka mans organisms vienkārši prasa lēnāku pielāgošanos, bet apkārt cik dzirdēts tiešām 5=10 un pat vairāk. Tāka - lai izdodās! ;)
Man viss ir galvā, jo fizisku jūtos ok, sirds nestājas, baigi aizelsusies arī neesmu, kājas ok, vienkārši, kā jau te augstāk raksīja, paliek garlaicīgi. Bet ja tā labi padomā, tad mājās jau arī nav nekas īpaši labāks darāms. Jo vairāk esmu mājās, jo vairāk gardo doktordesas tostermaižu jāēd.
Moš Tev kādu audiogrāmatu vajag paklausīties ausīs. | |