| |
[Sep. 6th, 2014|10:42 am] |
Kaimiņš ir pilnīgs krāns. Viņi ceļās katru rītu 7, lai gan neredzu tam iemeslu, jo viņi nestrādā. Nu ok, iemesls ir viņu sīcis gan jau, lai gan nez. Tad sākot no 7 rītā mēs visi klausamies alfabēta dziesmiņas un ciparu dzismiņas, twinkle twinkle little star, un if you're happy and you know it, kas patiesībā ir mazliet uzjautrinoši, jo indiešu angļu valoda mēdz būt uzjautrinoša - tobiš viņi dzied līdzi. Ir tikai viens bet.... es nedzirdu to bērnu un man šķiet, ka viņi vienkārši to dara, lai mani nokaitinātu, jo nu E protams guļ kā gulējis.
Bet in other news, biju paskriet. Modinātājs zvanīja 7, piecēlos pilnīgi dezorientēta un pēkšņi nemāceju viņu izslēgt, bet tas maita paliek arvien skaļāks un skaļās un vienīgā izeja bija raut ārā bateriju, jo pēkšņi nespēju arī atrast izslēgšans pogu. Paskrēju normāli, bet forši ir tas, ka principā katru rītu tur ir vieni un tie paši cilvēki un lēnām visi skrējēji, lai gan totāli nepazīst viens otru, kļūst par lielu ģimeni, kas smaidīgi sveicinās, skrienot viens otram garām, kā arī novēl jauku dienu. Ja vien mans slinkums laistu mani vaļā, droši vien varētu arī katru dienu pirms darba izmest mazu līkumu, jo pēdējā laikā, brīvdienu trūkuma dēļ, dominējošās sporta aktivitātes manā dzīvē ir gorīšanās līdzi 90to gadu aerobikas video, kas patiesībā lieliski uzlabo noskaņojumu. |
|
|
| Zīmes. |
[Aug. 30th, 2014|05:24 pm] |
Bijām ekskursijā uz Imperial War Museum, kuru E nejauši atklāja braucot pēc kārtīm. Šis bija viens no muzejiem, kuru viņš pat vēlējās apmeklēt tāpēc, ka pats velējas, ne tālab, ka es izčīkstēju. Un beigās protams bija vilšanās. Lai gan nevarētu teikt, ka visums mūs vairākkārt nebrīdināja par to, ka varbūt nav vērts turp doties.
No rīta dzelzceļa stacija bija slēgta un mums nācās stundu kratīties autobusā, lai tiktu uz centru, man protams palika slikti un E kā buržujs, kas pieradis bruakt ar vilcienu, nebija apmierināts ar šo braucienu. Centrā mēs gājām uz pieturu, lai pārsēstos citā autobusā, kas mūs nogādātu līdz mzuejam, bet pietura izrādījs slēgta, jo šeku reku brīvdienās centrā notiek kaut kādi masveida ceļu remonti. Aizgājām uz citu pieturu un iesēdāmies autobusā tikai tālab, lai pēc 2 minūtēm attaptos autobusu sastrēgumā. Atpakaļ ceļā viss bija jau kārtībā. Toties nākamreiz zināšu, ka nekur arī nevajag braukt, ja dzelzceļš nestrādā. |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2014|11:19 am] |
|
Kur tikt pie sēnēm, kas nav šampinjoni? |
|
|
| |
[Aug. 26th, 2014|10:20 pm] |
Tikko izpildījos.
Meistaroju karstās šokolādes un kafijas krustojumu un štukoju kā rakstīšu, ka vajadzētu vēl lielaku krūzi, lai var ielīst zem segas un nelīst ārā.
Pēkšņi attapos, ka lielām skaistām karotēm savai karstajai sokolādei beru klāt sāli. |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2014|12:25 pm] |
Norukātas 13 dienas. Vakar ienācu dzvoklī, nosēdos uz grīdas un vairs necēlos.
Šodien gan jāceļās un jāiet pirkt vannas paklājiņš, jo vecais notašķījās ar manu sarkano matu krāsu.
Jā, es atgriežos pie sarkanā, it kā. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2014|08:41 pm] |
|
Gribās atsākt smēķēt. Man sķiet, ka ar cigareti es izskatos interesantāka. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2014|04:52 pm] |
|
Vecmamma atteicās ar mani pa telefonu runāt par Ukrainu, jo mūs iespējams noklausās. |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2014|04:21 pm] |
|
Tie, kas mani ir redzējuši zina, ka man pa vidu pierei ir rēta. Tā nav liela rēta, bet tā ir pietiekami pamanāma, jo atrodas tieši pa vidu pierei. No sākuma bija grūti pierast pie domas, ka man tieši uz sejas ir tizla rēta, bet nu jau esmu pieradusi un man pie kājas, jo parasti tie, kam ir kaut kāds fitrs starp smadzenēm un muti, tie noklusē un izliekas neredzam. Bet ir arī cilvēki, kas vienkārši nespēj nepajautāt, jebšu drīzak nenorādīt uz to, ka man kaut kas ir uz pieres. Šodien piemēram darbā runājamies par kaut ko pilnīgi nesaistītu un pēkšņi Sultana vienkārši sarunas vidū iebaksta man ar pirkstu pierē un saka - haha, everytime I see you, I think a bed bug has bitten your forehead. Man jau arī nebūtu iebildumu izstāstīt kās tā par rētu un kā es pie viņas tiku, bet viņa nemaz negribēa zināt, viņas mērķis bija iebakstīt man ar pirkstu un pasmieties. Bet ok, es ļaunu pratu nolēmu neturēt, viņa ir mazliet stulba un es arī māku apr sevi pasmieties. Šad tad. |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2014|11:18 am] |
Es pēdējā laikā diezgan daudz domāju par tādām lietām kā sirdsapziņa, godīgums, labsirdība un nebāz nah savu degunu svešā dārziņā.
Jauku darba dienu. Man šodien tāda astotā. |
|
|
| pareizi, nepareizi, pareizi. |
[Aug. 8th, 2014|10:46 am] |
patiesība -as, s.
1. Pareizs īstenības atspoguļojums.
Absolūtā patiesība filoz. — patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
Relatīvā patiesība filoz. — patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
Objektīvā patiesība filoz. — zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkarīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
Konkrētā patiesība filoz. — patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
Patiesības kritērijs filoz. — kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
Ābeces patiesība — neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
Patiesību sakot — lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2014|04:50 pm] |
Man darbā prasīja, kāpēc izskatos tik sūdīgi un es arī pastāstīju, ka vakar iztriecu pāris pudeles vīna, novilku 20 cigaretes un apēdu pus kilo vistas ar majonēzi.
Ar cerību nakotnē, ka vairs tas nebūs jāatkāro, jo riebīgi šodien. Fiziskas un morālas paģiras. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2014|09:55 am] |
|
Simtu gadu nav bijušas paģiras. Pēdējās pamatīgās paģiras man bija pirms 2 gadiem, ap Ziemassvetkiem. Pē. |
|
|
| |
[Aug. 2nd, 2014|11:03 am] |
Šonakt uz grīdas bija jau drusku labāk. Jāpieradina ķermenis un organisms pie vienkāršībās.
Pa manu zāles pleķi šorīt skraidīja kaut kāds čalis un nācās iet citur. Nē nu es jau varētu arī skriet pa to pašu, bet viņš skrēja tik graciozi un skaisti un man bija kauns tur klunkurēt, jo man šķiet, ka dažkārt es klunkurēju ne skrienu. Tā nu šodien nācās iet citur, kur bija baigais slīpums un man bija ļoti grūti, jo apmēram 2 nedēļas neesmu neko baigi ēdusi. Pie kam naktī uznāca baigās vēdergraizes un viss organisms atūdeņojies, bet pēc skrējiena uzkāpu uz svariem un bija -4 kg. |
|
|
| |
[Aug. 1st, 2014|05:06 pm] |
Vakar biju saorganizejusies celties ap 7 un doties uz parku skriet, bet pirms 6 mani pamodināja telefona zvans, kas vēstīja, ka jāvelkās uz darbu, jo Aurelija nebija ieradusies un neatbildēja uz zvaniem. Skriešana izpalika. Stāstīju darbā Lakijai par savām skriešanas nedienām un viņa man prasīja vai esmu jocīga iet pirms darba vēl skriet. Varbūt esmu arī.
Šorīt arī gribēju celties un izskriet kādu līkumu, bet pamodos ar nejaukām sāpēm sprandā un mugurā, un vabrūt mazliet temperatūru. Bet visu manu veselības likstu cēlonis ir pilnīgi skaidrs. Esmu pārvakusies dzīvot uz grīdas.
Starp zaļo krēslu un kafijas galdiņu ( uz kura nekad netiek likta kafija un pie kura tā arī nekad netiek dzerta) izklāju biezo segu, uz tās arī guļu. Pirmo nakti bija ļoti ok, bet vēlak jau sāku just, ka sprandai tas nepatīk. Bet nu neko darīt. Tā nu vakar tomēr pārcēlu modinātāju uz mazliet vēlāku laiku, nogaidīju līdz E aiziet uz darbu un tad ielīdu uz stundiņu nosnausties gultā - nebija slikti. |
|
|
| |
[Jul. 31st, 2014|07:08 pm] |
Noskatījos Tracks, kas man patika gandrīz tik pat ļoti kā Into the Wild. Nākotnē lieku lielas cerības uz šo.
Pēdējā laikā, apzinoties cik ļoti esmu kļuvusi par izsmieklu, diezgan spēcīgi gribās aizbēgt prom. |
|
|
| |
[Jul. 27th, 2014|11:24 am] |
Varu noskriet garāku distanci, bet nekādi nesanāk noskriet ilgāku laiku.
Katru reizi, ieskatoties pulkstenī, ieraugu konkrēto laiku un manī kaut kas iekšēji salūzt un es apstājos. |
|
|
| |
[Jul. 23rd, 2014|08:24 pm] |
|
Parkā gulšņājot un lasot gramatu, biš aizrāvos un pamatīgi apsvilināju muguru. Atspiešanās pret spilvenu varētu būt gaužam līdzīga sajūtām, kas rodas no visa spēka rīvejot miesu ar smilšpapīpru. |
|
|
| |
[Jul. 22nd, 2014|06:20 pm] |
Savā nodabā suaļojos, lasu grāmatu un te pēkšņi tieku uzrunāta:
Excuse me ma'am. Hi, my name is neatceros.
Would you like a free foot massage? No? Why? If I pay you would you let me give you a foot massage? You have very nice feet. do you pedicure your feet yourself? hmm... what size shoes do you wear? oh, 7.. If I go and buy some sandals for you, would you agree than? hmm... oh, ok than, really no? Your feet look really soft. Bye!
Biju gan ļoti jauka sava atteikumā. However, lately I've had enough with strange men touching me. |
|
|
