| |
[Jul. 21st, 2014|10:42 pm] |
Labi, redzēs ko man nesīs piereģistrēšanās iekš goodreads, bet pagaidām sāk iestāties viegls izmisums.
Caurmērā izlasu 1 grāmatu mēnesī (studiju laikā stipri vairāk, bet tas neskaitās), gribētos vairāk, bet bieži sanāk izlasīt ko tādu, kas nu liekas tik fantastiski labs, ka negribās ņemt rokās ko citu un riskēt uzrauties. Gribētos lasīt vairāk un kindls jau ir piestumts ar plānoto lasāmvielu un tagad esmu jau savā 'want to read' listē jau arī saķeksējusi veselu kaudzi.
Es apbrīnoju tos cilvēkus, kas var visu laiku lasīt un lasīt, un nenogurt. Jo vai nu ir tiešam jāmīl rakstītais vārds no visas sirds, vai arī jābūt pilnīgam tukšpaurim, kas neko sevī neuzsūcot var tikai dragāt vienu grāmatu pēc otras. Man pēc izlasītas grāmats ir vajadzīgs pārdomu periods. |
|
|
| |
[Jul. 19th, 2014|03:01 pm] |
|
Interesanti visām īsajām meitenēm ir problēmas ar garo svārku izteikto garumu, vai tikai es nemāku atrast garos svārkus, kas nevilktos pa zemi? |
|
|
| |
[Jul. 18th, 2014|10:40 pm] |
Man bija lielisks plāns rītdienai:
Celties 7:00/ paskraidīt pa parku/ atnākt mājās, nodušoties/ aiziet līdz veikalam nopirkt kafiju un peldkostīmu/ iet atpakaļ uz parku suaļoties un lasīt.
Bet, protams, mans labākais draugs bbc saka, ka rīt būs apmācies un vispār lietains. Tāpēc esmu diezgan dusmīga. Un ne tā simboliski dusmīga, bet tiešām nikna. Nikna uz dabu!
Bet in other news sāku lasīt 'Born to Run' by Christopher McDougall. Lai gan šodien izlasīju tikai pāris nodaļas, esmu sajūsmā un totāli iesaku lasošajiem skrējējiem un ari neskrienošajiem lasītājiem, jo tiešām aizraujoša lasāmviela. |
|
|
| |
[Jul. 18th, 2014|06:19 pm] |
"Sveiki,Mekleju darbu..Arzemees..!! jo esmu latvijaa !!! ir vienkarši tada situvacija kad vaidzetu stiedzamu labu darbu Uk....
Gaidišu Kadu Atsaucību..."
Smieklīgi tie darba meklētāji. Patiešām. |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2014|07:40 pm] |
|
Kādu laiciņu atpakaļ braucām ar E vilcienā un apsēdāmies viens otram pretī, tā ka blakus esošās vietas palika brīvas. Cauri vagonam gāja meitene (izskatījās pēc rumānietes, bet tie tikai mani stereotipi). Uz visiem brīvajiem sēdekļiem meitene salika papīra salvešu paciņas pie kurām bija piestirpināta printēta zīmīte ar tekstu (aptuveni) - Please offer me a job, if not than buy these tissues. Meitene pagaidīja, lielais vairums pat nelasīja zīmīti, jo cilvēki vilcienos dara savas lietas un guļ, es izlasīju un mazliet pabrīnījos. Meitene nāca atpakaļ, savācas paciņas un zīmītes un gāja uz nākamo vagonu. Bet jā, šis darba meklēšanas veids mani mazliet pārsteidza. Pirms gada, kad atbraucu uz UK sareģistrējos visādos darba meklētāju portālos, kur saliku cv. Velāk darbu atradu, darbu nomainīju un dzīvoju laimīga, bet... Bet es vēl joprojām ar diezgan lielu regularitati saņemu visādus voismeilus un zvanus ar piedāvājuumu - mēs esam kompāniju tāda un šitāda, ja vajag darbu, laipni lūgti atzvanīt. Protams neviens jau nezvana un nepiedāva uzreiz general manager vietu, bet gan tur istabenes, viesmīļus utt, bet šī imigrantiem paredzētā niša ir pilnīgi atvērta. Un es ļoti labi zinu, ka šis birokrātijas dibengala darbs apkalpojošā sfēra ir sasodīti grūts un cilvēki (jābilst gan - sakarīgi cilveki) tiek meklēti visu laiku. Tāpēc izlasot zīmīti, kas tika nolikta man uz blakus esošā krēsla, mazliet izbrīnījos. Tas nozīmē, ka meitene ir pirkusi kabatslakatiņus (mož nospērusi, bet es ticu labajam cilvēkos), printējusi lapiņas, papildinājusi oysteru ( vilciens nav tas lētākais pārvietošanās veids). Bet visa šī vietā meitenei būtu atlicis vien aiziet uz intenetzāli, samaksājot pāris mārciņas, piesēst uz stundu vai divām pie datora, kaut kur sareģistrēties, kaut kur kaut ko aizsūtīt un 98% garantija, ka maksimums nedēļas laikā viņai jau būtu darbs. Es protams nezinu apstākļus un gudri spriedelēju, lai gan nav mana daļa, kā kurš naudu pelna, bet šī vilciena caurstaigāšana katrā ziņā mani nepārleicināja kā efektīvākais darba meklēšanas veids. Man nepalika labs iespaids par to meiteni. Varbūt tāpēc arī nenoliku mārciņu salvešu vietā un neiedevu viņai savas iepriekšējās darba vietas numuru, kur viņa būtu paņemta darbā, jo laikam jau nešķita, ka viņa grib darīt to grūto darbu. Bet var jau būt, ka nākamajā vagonā, kādam šī metode šķita drosmīga un lieliska, un meitene ir tikusi pie sava sapņu darba. Lai jau nu tā būtu. |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2014|02:17 am] |
|
Nav iespējams gulēt, tik sutīgs un karsts. Un arī miegs nenāk, jo pēc darba aiz garlaicības netīšām aizmigu uz pāris stundām. |
|
|
| |
[Jul. 10th, 2014|11:50 pm] |
|
Rīt beidzot algas diena? Es tā ceru. Bet vispār stāsts ir par to, ka es algu saņemu čekos. Tad velkos uz banku, lieku čeku uz sava konta, gaidu nedēļu un tikai tad tieku pie savas sūri grūši nopelnītās naudas. Tā nu pagājušo nedēļ, lai nu kā skrēju un triecos, piektdien attriecos pret aizslēgtam fileāles durvīm, kas nozīmēja tikai to, ka savu čeku nodepozītot vareju tikai sestdien, kas vēl jo vairāk pagarināja gaidīšanas procesu un sačakarēja visus manus plānus. Kas nozīmē, ka ledusskapis tukš, uz LV kontu nepaspēs nauda pārskaiīties, un nebūs ko samaksat par kredītu. Teju jau roka stiepās iedrukāt smscredit.lv, kad noteicu sev - met lepnumu pie malas un paprasi mammai! Būs jau pārmetumu jūra, bet vismaz varēsi atdot bez procentiem. Mamma izlīdzējās un jau pat šķita, ka nebūs nekādu pārmetumu, jo nu īsti jau nav tā, ka man nav naudas, viņa vienkārši ir aizkavejusies ceļā pie manis. Tad nu, kad jau šķita, ka viss čiki, no plika gaisa nokrita - es taču teicu, ka Tev vajadzeja iet uz Ventspili budžetā. Bet manī jau neviens neklausās. Bet ok, taisnība jau vien viņai bija. VeA tiku tulku budžetā, bet man totāli vajadzēja uz Rīgu. Apsolījos sev, ka tikšu nakamjā semestrī LU budžetā un viss būs lieliski. Protams, ka es netiku budžetā. Ko lai saka, vajadzēja klausīt mammu, varbūt būtu tikusi pie ekšelī sakarīgas izglītības un profesija un tagad visiem nebūtu jāklausās manās stulbajās vaimanās par manu studiju kredītu. Bet droši ien es vēl kādu brīdi par šo cepšos. Vēl kādus desmit gadus. meh. |
|
|
| |
[Jul. 8th, 2014|04:52 pm] |
|
Pēdējā laikā esmu palaidusies slinkumā. Kādu nedēļu+ neesmu ne skrituļojusi, ne skrējusi, ne vispār parkā bijusi. Tikai, mēģinādama apmānīt sirdsapziņu, kaut ko mājās pavingroju. Bet pārak vainīga gan arī nevaru justies, jo laiks arī ne šāds, ne tāds - kad jāstrādā saulains, kad brīvdiena, pamostos, jo lietus bungā pa logu. Pati arī tāda nekāda, kaut kāds klepus nejauks, grūti naktīs gulēt, svaidos no viena sāna uz otru, E uz mani dusmīgi lamājas, jo neļauju arī viņam gulēt ar savu dīdīšanos. Esmu ievērojusi, ka parkā un ne tikai parkā ir ļoti daudz milzīgu, foršu liepu, kas visas ziedos, bet te jau neviens tos liepziedus nelasa, bet es arī nevaru saņemties, lai gan noderētu jau. |
|
|
| |
[Jul. 7th, 2014|04:55 pm] |
Kāpēc tiem kaimiņiem, kas grib skaļi klausīties mūziku, vienmēr patīk pretīgs ruc tuc tuc, kas pie tam jāklausās tik skaļi, ka dzirdēt var tikai basus?
Man reāli trīc sienas un smadzenes arī. Gribeju mierīgi čilot mājās šodien, bet nāksies vien iet kaut kur. |
|
|
| |
[Jul. 7th, 2014|12:03 pm] |
|
Mums ir diezgan mazs iebūvets skapis. Ok viņš nav iebūvēts, tas vienkārši ir kaut kāds slotu kambaris, ko esmu pārvērtusi par skapi. Pirms pāris dienām, kad E palūdza, lai iedodu viņam balto kreklu, sapratu - viss, arī es vairs neesmu spējīga neko atrast šajā kompaktajā bardakā. Jau kādu laiku manī brieda un auga apziņa, ka vismaz trešdaļa no mana skapja satura ir pilnīgi nevajadzīgas lietas. Izpārdošanas bikses, kas nopirktas nemērot un izrādās, ka nemaz neder un tuč tuč par mazu. Kaut kādi biroja kostīmi un žaketes, ko gan jau esmu nopirkusi ar wishful thinking, ka man būs arī sakarīgs darbs. Tiesa gan skapi dalām un nav tā, ka viss hlams būtu tikai man, arī E ir savi 20 t krekli un kalns hudiju, kuri visi ir vienlīdz mīļi un kurus patīk uzvilkt arī man. Tā nu nolēmu, ka šodien jādara visam gals. Sametu kaudzē visu, kas nav vispār vilkts, kas neder utt. Un atradu nu tik īsus svārkus. Galvenais, ka esmu viņus vilkusi un diezgan daudz, un pati nesaprotu, kas man galvā darījies velokot tik īsus svārkus, un kāpēc man neviens nav pateicis: "Nu nav tie svārki labi!" Izrāvu visu laukā no plauktiem un norāvu visu nost no pakaramajiem un nodomāju - sakārtošu, izmetīšu nevajadzīgo un aiziešu pēc tam līdz veikalam paskatīties vai nav kas jauks ar atlaidēm. Ak, loģika mana lieliskā. :) |
|
|
| |
[Jul. 4th, 2014|08:54 pm] |
Man palika žēl Francijas, bet man jau vienmēr žēl zaudētāju.
BBC komentētājs saka: "They could have won if they were more adventerous." Bet viņi ir tik mīļi un jauki viens pret otru, un es esmu sadzērusies jau.
Un un un Edžutiņam nebija taisnība. Bet gan jau viņu tas priecē. |
|
|
| Nedēļa norukāta ne pa jokam. |
[Jul. 4th, 2014|07:54 pm] |
Man ir poļu alus.
Man ir poļu skumbrija.
Man ir rīt brīvdiena.
Skatīšos futbolu. Ja kāda paliks žēl, par to arī fanošu.
*Jāatceras vēlāk ierakstīt par musulmaņu beibēm. |
|
|
| |
[Jul. 3rd, 2014|09:34 pm] |
|
Protams tad, kad beidzot esmu atradusi izklaidi, kuru varam darīt abi (iet uz muzeju) bbc man sola lietu sestdien. Jātur īkšķi, lai tas fõrkāsts ir kļūdains. Ļoti, nu ļoti gribās pa simts gadiem kaut kur aiziet. Man gan ir vēl plašāki plāni nedēļas nogalei, bet redzēs cik pārliecinoša spēšu būt. |
|
|
| |
[Jul. 1st, 2014|07:43 pm] |
Šodien kaut kāds bulgāru onkulis palūdza, lai uztaisu viņam kafiju. Ievedu viņu virtuvē, parādīju kur čaiņiks un iedevu pienu un krūzīti. Viņš protams gribēja runāties. Onkulis ļoti stilīgs, tāds tipisks 'drusku pēc pusmūža' žigalo. Mati ar želeju atglausti uz aizmuguri, krekls atpogāts teju vai līdz nabai, pa virsu vintāž ādas jaka. No sākuma runājām angļu mēlē, šis man prasa no kurienes es. Saku, ka no Latvijas. Izlielījās ar savām zināšanām par Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, kas man nelikās nemaz tik iespaidīgas, bet fakts, ka lielāko ties visi uzskata LV un LT par vienu valsti, padarīja onkuli zinošāku par lielo vairumu. Pēc tam viņš man sāka stāstīt par Bulgāriju, bulgāru pilsētām un citiem bulgāriem par kuriem neko nezināju un tad tā starp citu pajautaja vai runāju krievu valodā. Lai gan biju apsolījusi sev, ka nerunāšu vairs krievu valodā, onkulis ar saviem stāstiem bija mani savaldzinājis tik tāl, ka nācas atzīties. Tiesa gan no viņa krievu valodas es sapratu vēl mazāk, kā no viņa angļu valodas - sapratu tik, ka krievu valoda esot radusies Bulgārijā un nopriecājos, ka tieši tad jau bija uzvārijies ūdens. Pavadīju viņu līdz durvīm, kur viņš nolēma, ka nav tomēr gana runāts un sāka tēmēt uz manu pakistaņu kolēģi vārdā Sultana. Sāka viņai dziedāt balādes un lūgt, lai paņem viņu līdzi uz savu skaisto zemi. Uz Latviju viņš gan mna līdzi nelūdzās.
Pēc tam mazliet paķiķinājām, bet forši. Šeit nav tik ļoti bail no cilvēkiem un gribas ar viņiem parunāties, un ir interesanti, kad viņi stāsta par savu zemi. Vienreiz mani autobusa pieturā Rīga arī uzrunāja tāds vīrs, kurš teica, ka uz vietas mani precētu, ja vien būtu jaunāks. Bet tā droši vien ir vienīgā patīkamā lieta, kas man varētu saistīties ar Rīgas sabiedriskā transporta pieturām un pašu sabiedrisko kā tādu. |
|
|
| |
[Jun. 26th, 2014|12:37 am] |
|
Gribās iedzert, bet līdz algai vēl divas nedēļas. |
|
|
| |
[Jun. 23rd, 2014|03:36 pm] |
Sieru sasēju, pīrāgus sacepu. Pagaidām esmu apmierināta. Tikai atjēdzos, ka vajadzēja no rīta pēc skriešanas, kamēr parks vel patukšs, noplēst kādu ozola zaru.
Bet tagad jau par vēlu iet postīt parku. |
|
|
| |
[Jun. 23rd, 2014|11:08 am] |
Man gribas līgot. Mana latvieša mentalitāte pieprasa ugunskuru, gaļu, sieru, alu un citus labumus.
Tāpēc man šogad šie svētki šķiet pagalam skumji. Vakar ieminējos, ka varētu aizbraukt līdz tepat blakus notiekošajam Baltic Midsummer Festival, vismaz gaisu apostīt, bet mani atšuva. Tad es sadusmojos un nolēmu, ka nu i nafig, nesiešu nekādu sieru un necepšu pīragus. Bet tik ļoti gribās, ka varbūt tomēr vienu siera rituli uztaisīšu vēlāk. Sadomājos par tiem pīragiem, bet man nemaz nav rauga. Meklēju kaut kādas bezrauga mīklas receptes, atradu foršu ar alu, ar ko arī visa pīrāgu cepšana beidzās.
Šodien biju nobriedusi pēc rīta skrējiena atnākt majās noskaloties un iet atpakaļ uz parku suaļoties, bet šodien protams ne tuvu nav saulains. Kolēģes ieteica vienu nu superīgu leišu solāriju, jo es izskatoties slimi bāla. Nu izskatos jau arī. Sēžot mājās jau grūti tikt pie iedeguma.
Nu pagalam skumji, ja vel ņem vēra, ka man vispār nebūs vasaras atvaļinājuma. |
|
|
| |
[Jun. 22nd, 2014|11:20 am] |
Man kā jau vienmēr, nekādu svētku, tikai darbs.
Lai gan ja arī nebūtu darbs, grūti vienam pašam noorganizet svētkus. |
|
|