|
Jul. 7th, 2014|12:03 pm |
|
Mums ir diezgan mazs iebūvets skapis. Ok viņš nav iebūvēts, tas vienkārši ir kaut kāds slotu kambaris, ko esmu pārvērtusi par skapi. Pirms pāris dienām, kad E palūdza, lai iedodu viņam balto kreklu, sapratu - viss, arī es vairs neesmu spējīga neko atrast šajā kompaktajā bardakā. Jau kādu laiku manī brieda un auga apziņa, ka vismaz trešdaļa no mana skapja satura ir pilnīgi nevajadzīgas lietas. Izpārdošanas bikses, kas nopirktas nemērot un izrādās, ka nemaz neder un tuč tuč par mazu. Kaut kādi biroja kostīmi un žaketes, ko gan jau esmu nopirkusi ar wishful thinking, ka man būs arī sakarīgs darbs. Tiesa gan skapi dalām un nav tā, ka viss hlams būtu tikai man, arī E ir savi 20 t krekli un kalns hudiju, kuri visi ir vienlīdz mīļi un kurus patīk uzvilkt arī man. Tā nu nolēmu, ka šodien jādara visam gals. Sametu kaudzē visu, kas nav vispār vilkts, kas neder utt. Un atradu nu tik īsus svārkus. Galvenais, ka esmu viņus vilkusi un diezgan daudz, un pati nesaprotu, kas man galvā darījies velokot tik īsus svārkus, un kāpēc man neviens nav pateicis: "Nu nav tie svārki labi!" Izrāvu visu laukā no plauktiem un norāvu visu nost no pakaramajiem un nodomāju - sakārtošu, izmetīšu nevajadzīgo un aiziešu pēc tam līdz veikalam paskatīties vai nav kas jauks ar atlaidēm. Ak, loģika mana lieliskā. :) |
|