|
Nov. 17th, 2014|08:50 pm |
|
Atgriezos no atvaļinājuma un mani sagaidīja neforšas ziņas. To, ka ap Ziemassvetkiem viesnīcās ir tukšums, es zināju, tikai iepriekšējā darba vietā tās tiešam bija dažas dienas pirms un pēc svētkiem. Šeit izrādās gan visu decembri, gan janvāri esot pilnīgs klusums. Uz nākamo nedēļu norezervētas ir 9 istabas. Deviņas, kas ir like wtf? Vienīgā cerība paliek uz prostitūtām, kas mēdz pie mums iegriezties ar saviem klientiem. Kas man atgādināja nesenu un ļoti smieklīgu atgadījumu. Ienāk beibe ar čali, par beibes nodarbošanos uzreiz viss skaidrs, prasa numuriņu. Viss rezervēts. Bet beigu galā istabu viņiem iedeva, jo jaunkundze paskaidroja, ka viņiem jau nevajag uz nakti, tik uz pāris stundām, jo šie ir traki saguruši un ienākuši tikai nosnaustis uz kādu stundiņu vai divām. Tā nu viņi pāris stundas 'nosnaudās', samaksāja par istabu un izgulējušies pavisam frišiņi aizdevās tālāk. Tāds nu ir tas mazo nomales viesnīcu šarms. Bet tas ne tuvu nav tik traki kā izkalusās. Kādu brīdi atpakaļ vienā no triple istabām bija apmetušās divas rumānietes un viens vīrietis. Palika viņi pie mums kādu mēnesi, bet tikai mēneša otrā pusē gaismā nāca, ka tas čoms ir abu dāmu suteneris un šamie vienkārši bīda savu biznesu mūsu mazajā, mīļajā viesnīciņā. Tiesa gan gaismā tas naca kaut kā netīšām, kādam kaut kur kaut ko redzot, kādam kaut kur kaut ko dzirdot. Jo patiesībā abas rumāņu meitenes bija vienmēr super laipnas, jaukas, pieklājīgas un izpalīdzīgas. Un vēl atcerējos, ka tieši pirms mana atvaļinājuma, vienā no istabām bija apmetusies kāda diezgan apaļa dāma tā ap 40, pie kuras regulāri nāca jauni puikas, kas ilgi neuzkavējās. Patecoties papīra sienām, gan visiem bija skaidrs, kas notiek aiz istabas durvīm, bet kad bezkaunīgākā no reģistartūras darbiniecēm viņai pajautāja :"Kas tie par vīriešiem, kas pie jums nāk?" Viņa atbildēja, ka viņa pasniedzot angļu valdoas privatstundas. Katrā ziņā sanāk satikt un redzēt tik ļoti dažādus cilvēkus, kam dzīve visticamāk nav bijusi rožaina, par ko jau liecina tas vien, ka jāpaliek šādā viesnīcā - ģimene ar 4 bērniem, kas nedēļu guļ vienā istabā; viesstrādnieki, kas apputējuši un netīri pārrodas vēlu vakarā; divi vīrieši, kas nu jau divus gadus dzīvo vienā istabā, bet redzējušas mēs esam tikai vienu no viņiem; cilvēki, kas vienkārši grib apmesties kaut kur, kur varbūt nebūs jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti. Kaut kā viss rit savu gaitu, neviens nebāž degunu otra darīšanās un tā mēs tur visi esam, katrs savu iemeslu vadīts. |
|