Provinces skatuve

Recent Entries

3/1/11 11:50 am

"Sekss" ir savāds, tukšs, neko neizsakošs, lieks vārds. Tas taču vienmēr ir par kaut ko citu (tevi, mums, mani, utt.).

2/19/11 02:36 pm

Šad tad es kaut ko pierakstu gan - es taču citādi iejuktu pūlī, jo es nezaudēju savu novērotājas un spriedējas pozīciju, bet tad uz servješu stērbelītēm, čekiem un vīna kartēm. Savas lieliskās dzīves brīvos brītiņus es izvēlos pavadīt vislieliskākā vīrieša apskāvienos.

12/1/10 07:36 pm

Kāda mana sirdsdraudzene man tikko rakstīja šādi (un mani kā vienmēr aizkustināja ar savu apskaužamo rakstītprasmi): "Kur lai cilvēks ņem laiku garīgajai dzīvei, t.i., Heidegera lasīšanai, ja viņam nav ķēkšas, istabmeitas un vešerienes?"
Haidegers atbildētu: "Nav laika" - tas nozīmē iemest laiku ikdienas nebeidzamajā tagadnē. Nākotnīgi būšana sniedz laiku, veido tagadni un rosina atgriezties pie pagātnes "kā"." Bet Haidegeram noteikti bija istabene, ķēkša un vešeriene. (Ņemšu vārdus atpakaļ, ja kāds var pierādīt pretējo.)

11/25/10 08:59 pm

Nopirku vīrietim kapteiņa Bīfhārta žaketi. Viņš ir sajūsmā. Es arī esmu sajūsmā.

10/27/10 01:36 pm

Rīga ir mūsu Janvārī!

10/27/10 01:22 pm - Lieliskā brīvdiena.






Manai Humphrey'a Bogart'a apmātībai dota svaiga barība.
Jauns skečpapīrs gaida šodienas rudenīgo pastaigu.
Plauktā pacietīgi duss Oksfordas enciklopēdija prāta lietās.
Un brokastis bija gultā.

10/9/10 05:25 pm

Vienmēr ir kas tāds, kas maitā visas jaukās sajūtiņas, nevaru pilnās burās ļauties kārdinājumam domāt, cik brīnišķīgi viss ir, jo nekad jau nav vai arī nav viss. Es varu iemīlēties tā, ka tirpiņas skrien pār muguru, domās izrunājot viņa vārdu, viņam var būt skaistas acis, lieliska mūzikas gaume, bagāti vecāki, māja, 12 ģitāras un automašīna, ko viņš lieliski vada, viņš var man apliecināt nebeidzamu uzticību, skūpstīt kājas rītu un vakaru, bet tomēr es kaut kur aizķeršos, lai nespētu ļauties šim pacēlumam. Mīklaina paralizētība, kaut kādas bailes un vispār tīrās muļķības.

10/8/10 10:55 pm

Man ir jaunas mājas un jauna pilsēta.

9/17/10 11:59 am

Vīrietis ar spēcīgo zilu acu skatienu, ko pieminēju arī vakardienas ierakstā, ir MANS, tikai nez cik ilgs laiks paies, kamēr tas būs apzīmogots. Kopš aprīļa es sevī auklēju siltas jūtas un lēkājošu sirdi, viņu ieraugot. Nekad neesmu bijusi pārliecinātāka.

9/16/10 08:23 pm

Ir labi, labiņi būt brīvai jaunkundzei.
Bet ir viens vīrietis... ō...ā... un es katru dienu ar viņu runāju.

9/14/10 05:30 pm

Nez vai esmu bijusi kādreiz nelaimīgāka.
***
Lai nu kā, mana karjera soļo uz augšu strauji. Man ir uzticēts bārs.

7/10/10 09:57 pm

Izmirkusi mana dārgā skotu zeme - vienā lietū. Pamirku arī pati asarās, kad lasīju par Visocka pieminekļa skandālu, kas gan laikam vairāk nav skandāls, jo tas tāds bija astoņdesmito gadu vidū un laikam jau sen aizmirsts. Tāds laika gara pierādījums, tīrais farss, bēdīgs stāsts ar nāves piegaršu. Lai nu kā. Savus enerģijas limitus esmu pacēlusi sky-high, tā teikt. Rīt sāku darbu septiņos, un man tas liekas vēlu, piemēram. Salīdzinot ar pieciem. Saprotams, ka mājās es pārnāku ap desmitiem, vienpadsmitiem, gribu pagūt arī dzīvot, tāpēc gulēt eju divos naktī. Dienas vidū guļu vēl divas stundas. Visu var.

7/7/10 12:46 pm - Visas pasaules skumjas krūtīs deg vai kā nu tur Rainis teica

Es izdzīvoju iekšēju konfliktu - šķiru cīņas, ja tā drīkst izteikties. Interjera un eksterjera konfliktu. Vai var pārstāvēt inteliģenci, nezinot vai negribot zināt, ko domā "tas maitasgabals urla", kas slapstās pa pakšiem? Un ja nu sanāk tā, ka arī viņš ir..hmm.. labs cilvēks? Savāds jautājums manī radies. Varbūt es šo sev jautāju, jo vēlos attaisnot savu līdz šim neizskaidroto interesi par zemāko kārtu. Iespējams, ka šī interese ir saistāma ar nevaldāmu vēlmu "lāpīt pasauli" vai vismaz skumt par to.
Nu esmu zemāko kārtu sasmēlusi pilnu muti, neatliek nekas cits kā spļaut visu šo putru laukā. Ak, bet kāda nenovērtējama pieredze iegravējusies manā pasaules redzējumā. Par nožēlu, šī pieredze ir pastiprinājusi manus līdzšim uz naivām pārdomām balstītos konstatējumus. Es domāju ar to - es pati esmu tik pat sērdienīga kā līdz šim, nekad man neiepotēs nezkādus atziņu krājumiņu puķainos mierinājumus.
***
Lai slavēts pirmais ieraksts nezināmajā nākotnē!

7/1/10 07:52 pm

Ilgas iekurtelējušās manas sirds kambarīšos, pulsē kā tumša sajūta pakrūtē, liek man skriet kā vajātai, kā dullajam Daukam pēc horizonta. Viss pārejošais mani ir bezjēdzīgi nodzinis, es ilgojos pēc nepārejošā, nepārejamā un īstā.

6/29/10 12:25 pm

Viss ir jauks vasarā... šīsnedēļas darba grafiks ir jauks, darbs kā tāds - jauks, vīrietis uzvedās jauki un es izskatos jauki, darām jaukas lietas, lasu jaukas grāmatas. Teju vai banāli, bet vasarīgi.

6/27/10 01:43 pm - Par Aviemores mākoņiem








6/27/10 01:31 pm - Aviemores ziema

6/22/10 11:34 am

Padomā tik kā!

6/15/10 11:27 am - Izraksti no izrakstiem no grāmatām

"Die Erfolge der großen Eroberer und Könige sind nichts gegen die Wirkung, die ein einziger großer Gedanke ausübt. Der Denker ist eine ungeheure, geheimnisvolle Fatalität, er ist die Revolution, die wahre und wirksame neben hundert wesenlosen und falschen." E.Friedell "Kulturgeschichte der Neuzeit"
***
"Interesantuma kundzība ir tikai pārejoša gaumes krīze, jo beigu beigās tai ir jāiznīcina pašai sevi. Tomēr abas katastrofas, kas tai stāv priekšā ir ļoti atšķirīgas dabas. Ja pārsvarā tiks izvēlēts estētiskās enerģijas virziens, tad gaume, arvien vairāk un vairāk apradusi ar vecajiem kairinājumiem, pieprasīs jaunus - spēcīgākus un asākus. Tādejādi drīz būs jāķerās pie pikantā un satriecošā. Pikantais ir tas, kas krampjaini kairina notrulušu uztveri, satriecošais ir līdzīgs dzineklis iztēlei. Tie ir drīzas nāves priekšvēstneši. Nepiedienīgais ir pliekana barība nespējīgajam, un šokējošais (vienalga, ekscentrisks, pretīgs vai drausmīgs) ir mirstošas gaumes pēdējā konvulsija." Fr.Schlegel "Par grieķu dzejas studijām"
***
"Vienmēr viņš par labāko dzīves saturu bija uzskatījis tādu aizņemtību, kad diena par īsu. Taču Vadimam kaut kā sāka dienu pietikt un atlikt, taču dzīves nepietika." Solžeņicins, "Vēža palāta"
***
"..., der Genuss nicht in dem liegt, was ich genieße, sondern darin, dass ich meinen Willen bekomme" S.Kierkegaard, "Entweder Oder"
***
"Komm, Schlaf und Tod, du versprichst nichts, du hällst alles." S.Kierkegaard, "Entweder Oder"

6/8/10 11:48 am

Esmu uzpususies - māmiņas dāvinātais zīda lakats viļņojas ap kaklu un vienmēr atgādina, no kurienes es nāku. Šodien ir jubileja. Invernesā rezervēts hotelis, šovakar iesim uz teātri un galeriju, pašā vakarā Marketplace pabā mūs gaida blūziņš un vēl pēc tam - šampanietis, lašmaizītes, leiputrija.

6/6/10 06:34 pm

Šis dzīsliņu un šūniņu brīnums - saprotamie meli, bet nesaprotamā patiesība.. mēs taču saprotam anatomiku, bet vai tāpēc mēs saprotam cilvēku?
Cilvēks visā savā spožumā, postā, savā, tā teikt, emploi, ir A un non-A,  viņš ir ārkārtīgi vienkāršs un ir briesmīgi sarežģīts, divos bezdibeņos vienlaicīgi, Karomazoviski.

6/3/10 11:43 am

-How deep is the water, mamma?
-Six feet and rising, boy!

6/2/10 01:34 pm

Pēdējās piecas dienas trādāju 15 stundas dienā. Vēl nekrītu. Smaidu no rīta līdz naktij. Nebiju domājusi, ka tā vispār māku. Ja nebūtu jāceļās piecos no rīta, es patiešām mīlētu savu darbu.

5/26/10 03:19 pm

Desmit nedēļas, un mēs vāļāsimies Gambetas smiltiņās, ledus aukstiem kokteiļiem rokās, vērosim saulrietus tirkīzzilā jūrā, mans sarkanais sauļošanās kostīms rotās manu ķermeni kā grieķu dievieti rotā joniskais hitons, mēs sapņosim par trusīšiem Skotijas pļavās un sniegotajām Kairngorm-kalnu virsotnēm. Tāpat kā pavasara ziedi ir ziemas sapņi, tāpat mēs smiltīs vērojot saulrietu tirkīzzilā jūrā esam kalnu ezeru briesmoņu, dadžu un miglas zemes sapnis.

5/22/10 10:11 pm

Pēc ilgiem laikiem (aptuveni kopš Jerofejeva "Maskava-Gailīši", Solžeņicina "Vēža palāta" un Bahmanes "Malina") atkal esmu aizrāvusies. Kunderas "Nepanesamais esības vieglums" ir negaidīti lieliska grāmatiņa. Tā mētājās pa plauktiem labu laiku, bet kaut kādi nebūt aizspriedumi mani atturēja to ņemt rokās. Varbūt biju to dzirdējusi piesaucam kādu, kurš ciena Koelju. Grāmatas es izvēlos un lasu kritiski, slavēju tikai kādas desmit, piecpadsmit varbūt un Dostojevski. Kunderas radītie tēli gan propogandē teju nereālas dzīves, bet visā visumā - formas un satura harmonija, spriedelēšana par tiem bastioniem, uz kuriem dzīve stāv, baiļu tiranizēta sabiedrība, režīms un vēsturiskas atkāpes, kiča problēma, līdzjūtams sižets, nu viss, viss kā nākas, un vēl erotiskas ainiņas arīdzan.

Sabīnes gleznu koncepcija ir kā naglai uz galvas - priekšplānā saprotami meli, kas kādā stūrī pāršķelti ("ar īstajiem jautājumiem"), lai atsegtu nesaprotamu patiesību.

Grāmata, ko būtu gribējusi uzrakstīt es, ja vien es tā mācētu.

5/19/10 01:46 pm

Kaledonijas kalni mani kā atvars ievelk sevī. Šī debešķīgā zeme mani mīl. Mana dzīve šeit ir uz utopijas robežas. Strauti čalo pavasara saulē, un zied ķirši. Es atgriezos māju siltumā, māju, kuras man pietrūka, esot tēvzemē. Kad izkāpu Edinburgas lidostā, sirds atmaiga, es jutos kā atgriezusies pie mīļotā.

5/15/10 10:31 pm

Pustukšums. Puspatiesības. Puslīdz. Pusvienpadsmit.
Pusceļā starp Rīgu un Glazgovu.

5/15/10 10:13 pm - Krēsla

Bieza, vēsa migla tinās gar mastpriedēm. Auksta, tumša sajūta stindzina asinsvadus. Un tu gribi iegrimt miklajā zemes klēpī, aizvērt acis dzīves banalitātes priekšā. Tu gribi iemigt tepat pļavā, elpojot putnu piedziedāto gaisu, ļaut krēslai pārņemt tavu ķermeni lēni kā morfīnam.

4/26/10 12:55 pm - Kulinārija

Cik ļoti dienu var uzlabot lieliski pagatavots ēdiens. Ik pārrītus mani modina ar brokastīm svaigi no restorāna. Ja sagadās kopīgas brīvdienas ar pavāru, tad pusvakaru tiek šmorēts un vārīts, lai tikai iepriecinātu manu nenozīmīgo personu. Sevišķi man iegaršojās pīles aperatīvs, kas jāgatavo piecas stundas, lai panāktu burvīgi mīksto tekstūru un nodīrātu pīles aknas, kuras liek formā starp gaļu. Varu droši apgalvot, ka nav nekādas garšīgākas gaļas par pīles, ja tā ir meistarīgi pagatavota. Un es arī nevaru aizmirst pirms nedēļas galdā likto tunča steiku, kuru rotāja tīģergarneles un visādi jūras briesmoņi dubultā krēma mērcē... un, ak jā, citronos vārīti, krāsnī apcepti kartupeļi ar rosmariju un timiānu. Saldajā ēdienā beļģu šokolādes groziņi ar karameļu mērcīti un to jocīgo britu saldo krējumu ar magonēm. Saprotams, katram ēdienam tiek piemeklēts attiecīgs vīns.
Un tad vakarā doties izklaidēs piedūmotās diskotēkās... asiņaino mēriju rokās, brīnišķīgāk nevar.

4/20/10 11:01 am - Eijafjallajekulla

Islandieši nezaudē humora izjūtu (vai varbūt - atriebības saldmi), bet es kļūstu ērcīgāka un ērcīgāka. Parasti šāda veida katastrofas manu ierindniecisko dzīvi neskar. Eijafjallajekullas izvirduma tiešums sagāza manus pavasara plānus.
Powered by Sviesta Ciba