Provinces skatuve
Recent Entries
4/9/10 05:53 pm
Ne tik daudz humānu iemeslu dēļ esmu domājusi par Āfriku, bet gan vairāk sevis pašas labad. Iespējams, ka šāda pieredze sniedz varenu rūdījumu un, tā teikt, life time experience. Bet nenoliedzu arī, ka mani interesē sociāls darbs. Meklēju iedvesmu. Un esmu pārliecināta, ka Āfrikā tā pavisam noteikti ir.
Šobrīd esmu brīnišķīgi skaistā vietā... jā, man ļoti patīk Skotija visā visumā. Un es labāk jūtos rietumnieku kompānijā, jo latvieša sīkmanība un provinciālisms brīžiem noved izmisumā. Nav jau tā, ka man nepiemistu šīs īpašības, bet tomēr labāk tās nesaņemt tik lielos apjomos arī no ārpuses. Lai gan, lai gan...viens man pietrūkst šeit kara netraumētajos, easy-going cilvēkos - tās austrumeiropas aizlaustās dvēselītes, kaut kādas jocīgas skumjas, kuras var saprast tikai līdzīgie. Un varbūt, būšu pārdroša, varbūt man pietrūkst arī krievu.
4/8/10 10:17 pm
Pam-pa-ram, jūtos ļoti rokenrollīgi. Don't ya love her as she's walkin' out the door, like she did one thousand times before... pilnas vāzes ziediem, brīnišķīgi, pilnas krūtis pavasarīga optimisma, maza, rotaļīga kamene man sastādīja kompāniju, kad dienvidū sildījos saulītē. Well, I've been down so very damn long!
***
I said, warden, warden, warden, won't you break your lock and key! Awww...
4/5/10 04:24 pm - Konstatējumi
Šis ir vienīgais gadalaiks, kad manī izpaužās tīri francūziskas vajadzības - se rouler dans l'herbe (pavāļāties zālītē) un voir la mer (redzēt jūru) ir mana vēlmju saraksta pašā augšgalā.
***
Pūš silts, spēcīgs vējšs, debesis nomākušās, narcises saburzītas, bet no krokosiem palikušas tikai krāsainas čupiņas. Putni šeit čivina cauru gadu, tajā ziņā nekas nav mainījies. Lieldienas pagāja bez nevienas olas, toties dziļās pārdomās un dažās labās apjausmās.
***
Ēdu lašmaizītes, un tās garšo lieliski. Šovakar dejošana. Nevaru saprast, kuras kurpes lai velku. Pavisam dīvaini, ka esmu pasākusi dzert šķīstošo kafiju, jo taču pirms gada vēl nevarēju norīt ne malciņa.
***
Dodu priekšroku padomāšanai nevis pastrādāšanai. Kā vecajā labajā grāmatā jāsaka: "Es mīlu darbu - stundām ilgi varu skatīties kā citi strādā."
***
Vārdu "Barbara" es neciešu, kopš man ir trīs gadi, jo viena Barbara nozaga manu jauno rozā tenisbumbiņu. Rezultātā "Barbara" ir pagalam neglīts vārds manās ausīs. Vārdu "Ailīna" es neciešu, kopš man ir 22, un arī tas - pamatoti. Bez tam Ailīnai pavisam noteikti ir jābūt liriskai daiļavai ar vējā plandošiem matiem, nevis plecīgai un tumsnējai milzīga auguma būtnei ar zēngalviņu un robustu gaitu.
4/2/10 03:50 pm
Kad aizver acis, var noticēt, ka ir jūlijs (tāds Kaledonijas jūnijīgs oktobris), bet atveriet tās - voilà! - slēpošanas kūrots at its best.
4/1/10 09:39 pm
Vienāka es laikam nekad līdz šim neesmu bijusi. Ja tagad sāksies roku trīcēšana, domām nespējot pieturēties pie tā, kas notiek īstenībā, situācija varētu kļūt draudīga. Kur ir mani glābēji? Mana apdrošināšana!
3/31/10 08:53 pm
Armselig ist das Haus in dem es nicht auch viele überflüssige Dinge gibt. (Horaz)
3/31/10 07:31 pm
Sniegs snieg pikām, vairs tikai narcišu galviņas šur tur pavīd, rīt vilcieni ies no sliedēm, bet negāzīsies no klintīm, jo tā tikai filmās rāda. Vilcieni no sliedēm nobrauc klusītēm, nemaz nepamanīsi. Vakara ziņu izlaidumā to pieminēs garāmejot tāpēc, ka visiem taču apnicis runāt par ziemas likstām. Ko es vēl gribēju teikt? Jā, Versaļā daudz cilvēku šovakar.
3/20/10 11:27 pm
Ir labi kā ir, ir labi, labiņi, mīļie. Auskari (lasīt - patiesība) atradās, rūgtums palika (kā vienmēr), bet es neko nezaudēju un - tieši otrādi. Mazliet apgrūtinoši sevi pa gabaliņiem atkal salikt kopā, toties, iespējams, salikšu sevi stiprākā konstelācijā. Maķenīt sevi gan izniekoju, vai ne? Vai labāk teikt - apmuļķoju? Cheers baby!
3/18/10 10:12 pm - Pīšļi jānokrata no kājām, kad pagriežas, lai aizietu.
Mūzika, kura mani pavadījusi jau gadiem, vienmēr, vienmēr mani izglābj no sāpēm. Atceros sevi sešgadīgu sēžam Bīlefeldes dzīvoklī uz palodzes, biju aizdegusi pāris sveces, jau ir satumsis un skan Highway 61 Revisited. Ne jau ka es sapratu angļu valodu. Es bērna vienkāršībā klausījos skaņās, noskaņās un baudīju tās. Tagad šī mūzika liekas esam daļa no manis. Stabilā manis daļa, nekad nemainīgā daļa, uzticamā, kā atsvars reizēm nepanesamajai īstenībai.
* Don't the moon look good, mama?
3/2/10 03:08 pm - Naave.
Kaa nu mana maamiinja teica? "Naave ieviesh kaartiibu."
Un te nu es esmu ar to kaartiibu. Vienaas asaraas.
2/28/10 08:40 pm
Vienmeer sveetki, kad speelee Celtic ar Rangers. Lai nu ko sheit nevar, bet izmiiciities liidz luupai piepildiitos krogos (krogos, jo puslaikaa noteikti jaaskrien uz citu) var. Ar kaadu burviigu cherkstonju balsii skatiitaaji sauc: "c'moon my son!", cik nopietni tas viss ir, cik ilgi jaagruustaas pie baara, lai tiktu pie dzeeriena.
2/26/10 11:10 am - Mani kalni
Pa logu gan neredzu priezhu mezhu, bet kalni tie pashi.
2/26/10 11:07 am - Pateetisks uzsaukums ziemai
Ziema, ej prom, Tavs laiks ir pienaacis. Tev jaanovaac savas miklaas kjetnas no muusu saulanajiem maurinjiem! Tev jaabeidz shii paralizeejoshaa tiraanija, tev jaatbriivo kaajaamgaajeeju sejas no liikja baaluma, sakniebtajaam, veeja aprautajaam luupaam, nodurtajaam aciim un izpluudushaas skropstu tushas, tev jaaljauj mums elpot bez iesnaam un klepus un iet uz krogu papeezhkurpiitees taisnaam muguraam, pukjotaam kleitinjaam. Tu tachu skaidri zini, ka vairs nav ilgi, un vairs nav ilgi, kad Tu atkal vareesi smieties savus putenjainos smieklus, apriit rudens kraasainaas lapas, likt par sevi runaat veikalos, kafejniicaas, guljamistabaas! Vairs nav ilgi, ziema, ej prom.
* Bet es varu njaudeet, njaudeet, njaudeet, tik un taa nekuust, braucamliidzklji ieputinaati liidz rokturiem, celjsh uz veikalu kljuust no dienas uz dienu vairaak par alpiinisma skatuvi, uzsmeekjeeshana nav iedomaajama bez slapja sniega aiz apkakles un ar vilcienu negribaas nekur braukt, jo tie regulaari noiet no sliedeem.
2/23/10 03:05 pm
Man tik ljoti patiik Rokijs! Du-du-DU-du, du du du... Blakus Dylana
plakaatam driiz buus arii Italian Stalion plakaats. Kursh to buutu no
manis gaidiijis? Es noteikti ne.
Lai nu kaa, pie malas
aizspriedumus! Vienkaarshi ljauties Rokija sirsniigajai gudriibai.
2/17/10 07:48 pm - Iesildiishanaas.
Gribeeju uzskriceleet mazu iesildiishanaas etiidiiti par pavaaru un vinja prieksnieku agraa riita stundaa, bet garum- un miikstinaajumziimju neesamiiba mani izsita no sliedeem. Es ceru, ka vinji abi paliks savaas poziicijaas un arii agraa riita stunda nekljuus veelaaka, lai buutu manaa riiciibaa liidzko ieviesiishu Tildi un vareeshu rakstiit lielos vilcienos vai ariii mazos vagonos, vienalga, bet galvenais - nenoejot no sliedeem.
12/14/09 09:52 pm
Otrdienaa peec nedeeljas es atsaakshu savu zhurnaala rutiinu. Gadalaiks ir pareizais (tikai esmu nokaveejusi novembri), vai ne? Un juutu mudzheklji manii arii gana - iedvesmai. Visas apzinjas plosaas un vispaar - kaut kaada sasodiita ciinja vienaa mazaa manii, bloody hell.
Starpcitu, esmu palikusi gandriiz bez latvieshu valodas. Shodien ne vaardinja.
Izliekas, ka arii domaaju es ar to savu anglju pusvalodu. Aizmirstu, kaa formuleet sevi liidz galam.
Uzfrishinaashu savu gramatiku un taapat kaa visi kjershos pie lietas - izklaastiishu jums siiki un smalki cik gudra, daudz lasiijusi un inteligjenta es esmu, to vien dzirdeesiet no manis kaa vienu meetaashanos ar sveshvaardiem, kaut kaadiem superatziitiem literaatiem un to, kaadaa boheemaa visas manas domas top.
Ahhhhh, nekad nelasiet sho un noteikti neviens to nav lasiijis, es njirgaajos.
12/2/09 07:14 pm - Triviāli
Šovakar paslīdēju nobrauktā trusītī. Biju savā tumšajā ceļā uz Tesco's. Bet ne par to.
Bolonjas mērce manā vēderā uzvedas labi, un tā tam jābūt, jo tā bija garšīgākā Bolonjas mērce manā mūžā. Ēdot aizdomājos, kāpēc gan ir tā, ka ēdieni, kas labi garšo ar vīn... vīnogām, ir tik lieliski.
Jaunumi arī vēl tādi, ka esmu iemācījusies iet pie īstiem ķīniešiem un pasūtīt īstus ķīniešu ēdienus. Tas pats arī ar indiešiem. Esmu kļuvusi sasodīti internacionāla. Spāņi, dienvidāfrikāņi, francūži un galvenais - skoti, skoti, skoti. Skoti ir viena lieliska tauta.
9/22/09 09:05 pm - garaamejot
Man nav laika.
Man ir Kierkegaards, ar kuru just un domaat, un visa pasaule, par kuru smieties raudot.
Es esmu, lai gan taa atkal ir jauna pretruna.
***
Es gaidu. Un es sagaidiishu.
8/28/09 10:56 pm - An Aghaidh Mhor
An Aghaidh Mhor, mana Aviemore!
8/19/09 06:56 pm
Manai Skotijai tagad ir cita noziime. Skotija man shobriid ir ... uzdevums, kuru vajag atrisinaat, vareetu pat teikt, ka tajaa visaa ir kaut kas no sevis shaustiishanas, no miilestiibas. Par to visu citreiz. Tagad neesmu sho lietu veel sapratusi un noformuleejusi.
7/15/09 06:57 pm - Stikli
O, tas viskijs ir pārāk labs. Bet par to ne vārda vairāk, citādi es pēc šī ieraksta celšos, lai uzmeklētu Tesko.
***
Tik viegli ir nogrūst saprātīgās domas maliņā, lai ļautu emocijām sevi nest. Un, kad, saulei acīs iespīdot, no emocijām nav ne vēsts, ir palicis tāds muļķīgs tukšums, tas pats pelēkais saprātīgums, kurš jau iepriekš grasījās nosviest no zirga.
***
Atrodoties šeit esmu saplēsusi vairāk glāzes nekā visā savā mūžā kopā ņemot. Sevišķi nepatīkama bija reize, kad biju notupusies pie accommodation ārdurvīm, glāze uz zemes manā priekšā. Es skatījos šajā glāzē un jutu, ka man noteikti vajadzētu to mest pret sienu (tāpat vien, aiz pārdrošības to iedomāties, jo man pašai neviena glāze šeit nekad nav piederējusi). Muļķīgās pārdomas pārtrauca garāmgājējs, kurš uzskrēja manai glāzei virsū, pasperot to uz augšu. Savu slaido lidojumu tā beidza pret sienu, kur tā sašķīda tūkstoš ciniskās lauskās. O, es biju visai sakreņķēta par šo situāciju. Nedēļa garām, bet aizvainojumu aizmirst nevaru.
***
Vēl par stikliem.
Tu ieej veikalā, skaiti to sasodīto skotu sīknaudu, lai iegādātos savu portvīnu.
Tu mēģini saprast, ko saka pārdevējs, jo viņam noteikti jārunā tajā valodā, kas izklausās pēc angļu, un tomēr Tu to nevari saprast, ja trīsreiz nepārjautā.
Tu laimīgs griezies prom no kases, domājot par jautro vakaru, kas noteikti sekos (domās katra nesākusies ballīte ir daudz jautrāks vakars nekā patiesībā izrādās. Un izrādās vēlākais nākamajā rītā).
Tātad tu griezies prom no kases un - - bloody hell! - - atkal lauskas, atkal kaut kas neļauj sapņot, atkal jāstājās rindā, nauda, sasodīts, varētu divus port par šo naudu un....
.... tu nevari izkustēties šo (ne)domu nomākts. Tu jau zini, ka nāks dusmīgs tantuks ar garu riebīgu seju, smirdīgu lupatu rokās un pēdējiem vārdiem uz lūpām.
Nu viņa tiešām nāk. Ko tev teikt? Kā pareizi atvainoties? Vai pietiks ar "pardon"?
-Kas tad tur bija tajā pudelē?
Aizdomīgā ātrumā tev tuvojas plecīgs kungs ar ūsām. Zem ūsām viņš smaida, un arī tante smaida zem lūpukrāsas!
-Portvīns tāds un tāds.
Tu sagaidi laipnu smaidu! Tev uzsit uz pleca un saka, lai nebēdājies!
Aizdomīgais ūsainis pazūd.
Tu vēljoprojām nekusties un izskaties ārkārtīgi nožēlojami. Nevienas domas nav tavā galvā, bet acīs riešās asaras!
Un ziniet, kas notiek tālāk? Tev ieliek rokās port pudeli un novēl jautru vakaru!
7/14/09 07:50 pm
Ļoti savāda pašsajūta. Vakardienas The Famous Grouse vainīgs.
7/12/09 09:05 pm
Turpinot sēriju par savu accommodation.
Kādu rītu viss 2. stāva gaitenis bija asinīs. Sevišķi sienas.
Man tas uzdzina tirpiņas.
Kad uzzināju kurš kuru piekāvis, baidījos ne tā paskatīties stāstītājam acīs. Varbūt ne acīs, bet nodevīgi garām - tā, ka skropstas notrīs un mulss smaids tiek apspiests.
Ir nepasakāmi svarīgi izskatīties vienaldzīgam tad, kad nepavisam neesi vienaldzīgs.
***
Man patīk asinis un kautiņi.
Lūdzu atvainot mani tiem, kuriem uzdzinu polemiskas pārdomas ar savu naivo secinājumu.
7/9/09 08:44 pm
Kad pēcpusdienā spēru kāju šīs accommodation koplietošanas izklaižu telpā, mani sagaidīja pārsteidzošs skats – seši jauni švaļi ļoti nopietni sēž pie apaļā galda un spēlē pokeru, bet tieši man ceļā uz zemes mētājas kāds, kas ir pagalam. Lielā bezrūpībā viņam tiek soļots pāri, ja kāds ceļās, lai kaut ko atnestu vai aiznestu. Tā nu es sēdēju piecas minūtes smēķēdama un domādama līdz uzrunāju Ramonu, vai viņš gadījumā nevēlas viņu savākt un vismaz novietot uz dīvāna. Ramons smaida paskaidrojot, ka Džons tikko atnācis no Invernesas. Kā redzies, Džons vakarnakt izdomājis iet kājām uz Invernesu, jo darba dienās krogi šeit vienos tiek slēgti, un arī aizgājis par spīti 45 kilometriem un negaisam, bet tikko atnācis atpakaļ un tepat arī nokritis. Džons ir no tiem, kas pavisam nopietni diendienā sevi grūž no klints.
Bet ko tad es? Es parūpējos. Es nevarēju neparūpēties. Šādi cilvēki mani vienmēr iežēlina, atmodinot mātišķās, siltās jūtas.
7/9/09 08:14 pm - o vai, tieši manā garastāvoklī, pašā centrā
Oh well I love you pretty baby
You're the only love I've ever known
Just as long as you stay with me
The whole world is my throne
Beyond here lies nothin'
Nothin' we could call our own
Well I'm movin' after midnight
Down boulevards of broken cars
Don't know what I'd do without it
Without this love that we call ours
Beyond here lies nothin'
Nothin' but the moon and stars
Down every street there's a window
And every window made of glass
We'll keep on lovin' pretty baby
For as long as love will last
Beyond here lies nothin'
But the mountains of the past
Well my ship is in the harbour
And the sails are spread
A-Listen to me pretty baby
Lay your hand upon my head
Beyond here lies nothin'
Nothin' done and nothin' said
7/8/09 08:36 pm
Ne jau, ka būtu pelnījusi šādus komplimentus, bet man tik ļoti patika, kā tie ir formulēti.
***
- What did you do with your hair? You cut it!
- You have to wait about one year, then I'll have my long hairs back.
- I could, but you will still be married then.
***
You are beautiful! You are gorgeous – the way you smile, the way you walk, the way you smell, you are so gorgeous and you are so married! No wonder you are married.
7/6/09 11:12 pm
Es nekad nebiju redzējusi mākoņus skrāpējamies gar mājas jumtu. Es tos katru dienu redzu ieskaujam kalnus, bet
šodien tie bija rokas stiepiena attālumā. Kāpēc gan, sasodīts, mans jādzīvo pirmajā stāvā!?
7/5/09 07:39 pm
Saule šodien ir tikpat lieliska kā mans noskaņojums - silts un vējains. Ir tik patīkami atkal satikt Džonu un pasēdēt uz trepītēm, klausoties viņa skotu izloksnē. Tā vien šķiet, ka šovakar būs pieklājīga ballīte. Jo vairāk tāpēc, ka beidzot mēs ar I. tikām pie desmit pintēm alus. Un padomājat vien - Džons un Kevins pieklauvēja pie mūsu durvīm, lai pajautātu, vai nenāksim līdzi uz baseinu un saunu! Tā ir sava veida uzvara. Kāpēc? Kas tur sevišķš? Jo mūsu tautiešu mentalitāte no manis spraucās laukā šeit vairāk nekā tur - mājās. Tādiem, kādi mēs esam, ir grūtāk pienākt klāt un vienkārši uzsist uz pleca nekā pienākt klāt un uzsist uz pleca kādam open-hearted savējam, saprotamajam, ar-ko-tik-daudz-kas-kopīgs skotam. Tik bieži tā vien gribās piecelties no lounge un iziet neatsveicinoties, paiet kādam garām nesasveicinoties, domāt domas savā nodabā un nepamanīt kādu savu kolēģi aicinām mani saviesīgajā dzīvē. Vienubrīd man katru vakaru tika jautāts "are you comming out tonight?", bet pateicoties latvieša ieturētībai un negribēšanai desmit reizes dienā sveicināties ar vienu un to pašu cilvēku (Iekavas: ja vienu cilvēku jāsveicina desmit reizes, tad lūdzu lasītāju parēķināt, cik reizes jāsveicina, ja dienā satiek vismaz 20 cilvēkus. Iekavas ciet), šādus jautājumus saņēmu arvien retāk. Slava brīvdienām! Atpakaļ ir Džons un, kā jau teicu, šovakar būs pieklājīga ballīte ar blūzu, blūziņu un salauzītām, valodu barjeru sagumzītām pļāpām.
7/4/09 10:51 pm
Taisni jāsmejas - vai nu X. ir bezkaunīgs, kas viņš nav, vai galīgs muļķis.
7/4/09 01:23 am
Sasodīti vajag šovakar uzvilkt augsti pogājamu kleitu, uzkrāsot sarkanas lūpas, matus safrizēt, lai patiktu pašai Antoinettei, vaigus ar rūžu kā tikko izpļaukātai ... un korseti tā, ka jādzer maziem malciņiem. Tad izsaukt taksī un doties uz 1981. gadu Mančesterā.