Provinces skatuve
Recent Entries
8/25/11 09:54 pm
Tik ļoti gara diena. Un tās vidū ļoti garas sarunas ar reģionālo priekšnieku. Kaut es zinātu kādus buramvārdus kā īsināt stundas līdz pirmdienas pēcpusdienai! Ja notiktu tā, kā, es ceru, notiks, es tik ārkārtīgi priecāšos! Tas būtu kā ieniršana vilņos nevis šūpošanās uz tiem. Ja vien esmu gatava šādam izaicinājumam. Pusotru stundu skaidroju augstāk minētajam priekšniekam, kāpēc es esmu gatava. Kāpēc lai es pati nenoticētu? Ja jā, nekas cits neatliks kā būt gatavai.
Lūdziet par tiem, kas ir jūrā!
8/13/11 01:16 am
'Those Were The Days' still awakes the most fragile feelings in me. Almost like I was old and dusty, like precious books, like thought thoughts.
8/5/11 11:54 am
Nesen runājāmies par rakstniecību, tētis un es. Par šo DRANG rakstīt. Par to, kā ne vienmēr sanāk, tikai reizēm izdodās. Nekad nevajag aiztamborēt kritisko prātu. Tikai nevajag pārstāt.
Viņš vienmēr bijis tas, kuru es saprotu cauri un cauri. Kuram es varētu līdzināties, bet nekad neuzdrošinātos.
Man vajadzētu pārstāt bārstīties ar teikumiņiem šeit, izniekot vārdus elektroniskajai pasaulei. Jāsalasa sevi kopā, kā no klucīšiem jāsaliek visa "es" vienā personā - spēcīgā, piepildītā, bastionā.
Viņš man teica, ka jāpārstāj Savas domas, jādomā Domas. Bet visu šo es saku citiem vārdiem. Viņš lietoja vēl pavisam citus.
7/29/11 12:28 pm - Kabriolē
Braukt, kurp acis rāda, līkumojot pa šauriem lauku celiņiem, strauji bremzēt, ja aitas aizšķērsojušas ceļu, augšup un lejup, zem viaduktiem, pāri tiem, pāri tiltiņiem, kuru norādes brīdina, ka tie ir vāji, ducināt Kurta Kobeina kucēniskos brēcienus, matiem plivinoties un kājām uz paneļa mūsu svētdienu izbraucamajā kabriolē, pieturēt mežmalē, lai dotos piedzīvojumos, ieminot jaunas takas, atrast ūdenskritumu un izģērbties kailiem turpat, lai vējš glāsta ķermeni ar savu visaptverošo elpu, un tie daži saules stari, kas izspraucās caur koku lapotnēm, silda, aizverot acis šādas zaļi dūmakainas, putnu piedziedātas, mežvidus burvības priekšā, sapņot par gadsimtu karagājieniem, bruņiniekiem, raganām un pūķiem, karaļiem un to dzīves likstām un visu to..
7/18/11 10:44 pm
Skūpsti ir lielgabali, kas sarauj gabalos. Skūpsti ir kā pērkons, kas izārda smago negaisa tuvošanās gaisu. Skūpsti bezprātīgi nogalina visu pirms tiem. Lielgabali, kurus, posteņos, asinīm stingstot, mēs gaidām aizrautām elpām. Dun-dun-dun, tie pārnes mūs laikā uz pavisam citiem abeļdārziem, apvāršņiem, jūrām - viļņojošām, smilkstošām un izsmeļamām. Izsmeltas, tās izmet krastā pavisam bez gaisa krūtīs, saule dedzina acis.
7/16/11 01:24 pm
Negai-ai-ai-ais!
7/14/11 08:47 pm
Cik žēl, ka negaidu viesus. Kā es varētu paspīdēt ar savu jauno grāmatplauktu! Tā saturs ir rūpīgi izmeklēts. Tieši tik pat izmeklēts kā it viss manās mājās... un manā galvā lielākoties, ja Jūs atļaujiet.
7/11/11 09:07 pm - Sacerējumam laika kā nav - tā nav.
Līdz tam zināt, ka es esmu Skotijā visromantiskāko apsvērumu dēļ. Tikai un vienīgi mīlestība ir iemesls, kāpēc neesmu atbēgusi atpakaļ pie vecmātes veļasšnorēm ķiršos un sirsenīšiem aizkrāsnēs, vasaras nakšu pastaigām ap Māras dīķi un tā bezgalīgi. Lūdzu. Un lai nesāpētu būt prom no Dzintarkrastiem, es izbaudu dzīvi, es priecājos par katru vismazāko parādībiņu, katru smaržu, katru gaismas staru, es dzīvoju, elpodama ļoti dziļi, ļoti, ļoti dziļi. Es esmu predestinēta šejienei. Un, ja Jums tīk, es mīlu šo Zemi tā pat kā - to, man tagad tālo.
7/5/11 09:54 pm - Zēns un šoferis
Autobusā stāvēju pie vējstikla un redzēju, kā gadus desmit jauns puika uz riteņa līksmi atdod godu autobusa vadītājam, kurš savukārt līdzīgi pamāja pretim. Pateicos par ceļu, izkāpu un smaidīdama devos mājup.
Kāpēc man šķiet, ka vienīgi šejienes mentalitāte to pieļauj? Esmu pārliecināta, ka tas bija gluži parasts zēns un šoferis - viens no simts šoferiem pilsētā, ka šie divi cilvēki nekādā veidā nav saistīti - ne ar ko citu kā vien šo jautro žestu. Tajā bija kaut kas tik cēls, kaut kas Holivudisks, pat eksotisks man, no Eiropas provinces nākušajai. Zēns militāri pamāj šoferim, šoferis militāri māj atpakaļ. Visi smaida, viņi un mēs. Cik vienkārši. Cik daiļi.
7/4/11 07:29 pm
Šodien sanāca nodarboties ar kardiovaskulāro treniņu tieši blakus septiņdesmit trīs gadus vecai kundzītei, kas darīja to pašu. /Ilgi neesmu redzējusi nevienu tirgus bābu, dzīvei zūd ķēmīgā pievilcības puse../
7/3/11 10:38 am - Īsumā
Manas gaišākās šodienas brokastu ievārījumi ir ar, protams, ogām un augļiem un arī ar šampanieti, un čilī, un taragonu, un tā tālāk.
M.'a mātes prāt, man vajag ieviest sunīti, vislabāk - klēpja. Kas mani gaidīs mājās, kamēr M. atdod lielāko daļu dzīves savai kaislībai Pavārmākslai.
Savādi, cik viegli sajaukt "laptop" ar "lapdog".
M.'a nav mājās. Ir ļoti grūti viņu gaidīt. Sunītis varbūt IR laba doma.
Virtuvē ir puspudele portvīna!
Būt kopā ar M. ir vienīgi svētki.
Šopēcpusdien esam ielūgti uz bārbekjū, un ticiet vai neticiet, spīd saule un liekas esam ap 20 grādiem!
Divas dienas neesmu nodarbojusies ar sportu. Vakar, jo es vēlu pabeidzu darbu un šodien - jo es gaidu M. Jūtos savādi. Bet meitenes menstruāciju laikā vienmēr jūtas savādi.
Portvīns ir lieliska ideja!
Kāpēc gar logu brauv tik daudz automašīnu! Man visu laiku jāskatās pa logu, vai tā nav īstā..
Es gaidu M., mani gaida trauku čupa.
Nākamnedēļ pirksim Milzīgu Grāmatplauktu!
Atradu ledusskapī kūpinātu brie no Inverurie. Debešķīga kombinācija ar portvīnu.
Ārā ir tik saulains, ka varbūt varētu izslēgt apkuri.
Man ir mazs japāņu puķpodkociņš. Esmu to ļoti iemīļojusi.
Varbūt šī ir īstā automašīna! Nav gan.
Man liekas šī ir! Urrā!
cik reizes man nav tā licies, bet tā nav bijusi īstā.
Atslēgas durvīs griežās kā Čaikovska pirmā simfonija!
6/26/11 01:17 pm - Nevilšus uzdūros...
... kādam tekstiņam, kura autors indieninfernal rakstīja šādi: "Ja es būtu dzejnieks, es uz Invernesu brauktu meklēt metaforas."
6/26/11 12:31 pm
Ir jānodzīvo divus gadus Skotijā, lai spētu novērtēt saulainu dienu.
6/24/11 09:08 pm - Nick Cave, Barry Adamson - The Sweetest Embrace
Kāda dziļi saviļņojoša mūzika.. aizverot acis, redzu, kā policijas iecirknī tiek kājām spārdīts puika, kurš vēlāk satiks savu dievu. Un ja nu Jums kārojas, lai Jūsu galvās spokojās šī aina, Jums jānoskatās Acid House. Tas ir moderns murgojums, atbilstošā noskaņojumā pat baudāms. Neko citu par šo filmu nevaru pateikt. Kā vienīgi to, ka Trainspotting un Lock, Stock and Two Smoking Barrels ir lieliskas filmas uz līdzīgas nots.
6/22/11 08:34 pm - Vakars
Skriet ir tāda disciplīna, kura, to vērojot, mani vienmēr atbaidījusi. Arī, kad 'jaunībā' intensīvi spēlēju tenisu, kā mēcādama izvairījos no riņķošanas apkārt kortiem un tamlīdzīgām "zemnieku aktivitātēm". Man patika spēle, tiecība pēc bumbas, mērķa, manas pātagas, mana dzinuļa. Tagad esmu sapratusi, ka skriet ir spēle ar sevi. (Kā mani vienmēr salecina kaimiņa durvju aizciršanās, kad gaidu mājās manu lielisko vīrieti.) Un spēlējot pret sevi nepieciešama, teiksim tā, garīga sagatavotība. (Nodzisa cigarete.) Un laba mūzika, lai tā pārbļautu manis pašas slinkuma balsi.
Nu lūk, visa šī padarīšana mani pievērsusi pārdomām, kuras sakārto manas domas, ļauj atslābināties, sasprindzinot muskuļus.
Man nesimpatizē fitnesa fanāti, jo pašā fitnesā an sich nekādas jēgas taču nav. Kā es lepojos, ka esmu atklājusi domas, kas piešķir nozīmi dzīvot atdevīgi.
Piedevām, skatoties uz dzīves pavisam triviālo pusi, tas dod daudz jauna, man nepieredzēta spēka. Un, tā sacīt, immidiately after. Piemēram, šodien atnācu mājās, saprotams, nogurusi, vieglā stresā (man ir jauns darbs, kurš nekādā veidā saistīts ar bāriem), ilgodamās vienīgi pēc vakariņām un miega. Kaut kā nebūt piespiedu sevi saņemties, un devos skriet par spīti aukstumam un lietum. Manas trajektorijas pusceļā es jutos drausmīgi, taču, pārverēdama to, es kāpināju tempu, galvā skanot Rocky team tune, un galu galā - mājās ķēros pie spodrināšanas, putekļsūkšanas, stundu garas vannas ar Ginteru Grasu un tējas, Liszta transcendentālajām studijām, šeit es esmu tagad - atpūtusies, sakārtotām domām, sakārtotu māju, un vēl man ir spēks sagaidīt mājās mīļoto, lai kādu stundu vai divas nosēdētu dzīvojamajā istabā pļāpājot par nebūtisko (pie Merlot).
Un Jūs man pietrūkstat, patiešām. Jūs, Jāņi, Jūs, Ilzes, un Jūs, Ievas!
6/22/11 06:28 pm - Vislabāk skriet ar rokenrōlu
Uzsākot ņemties ar ķermenim glaimojošāku dzīves ritmu, konstatēju, ka ikreiz, izejot no mājas svaigā gaisā, lai skrietu, mana pirmā doma ir par cigaretes aizdedzināšanu. Un vēl es sev mācu, ka lietus un 10 grādi jūnija beigās nav attaisnojums, lai neietu skriet. Un tad es sev arīdzan mācu pierakstīties uz iknedēļas jogas nodarbībām 3 reizes nedēļā un arī tas apmeklēt. Tagad man ir jāsmērē maizītes jaunā darba pusdienu pārtraukuma apstākļu dēļ, bet man līdz šim nav sanācis tajās ielikt kādu salātlapu - tikai tāpēc, ka no rīta nav laika pieliekties, lai atvērtu dārzeņu nodalījumu ledusskapī. Un tagad es gribu iet skriet, nelīst lietus un... bet es te sēžu pie datora, sacerēdama tekstiņus, kurus tā vai tā neviens nelasa. Smieklīgi.
6/11/11 03:40 pm
Man ārkārtīgi tīk ceremonijas.
5/31/11 03:09 pm - Pirms gada šajā laikā es rakstīju šādi
Krēsla
Bieza, vēsa migla tinās gar mastpriedēm. Auksta, tumša sajūta stindzina asinsvadus. Un tu gribi iegrimt miklajā zemes klēpī, aizvērt acis dzīves banalitātes priekšā. Tu gribi iemigt tepat pļavā, elpojot putnu piedziedāto gaisu, ļaut krēslai pārņemt tavu ķermeni lēni kā morfīnam.
5/31/11 10:26 am
Ir atgriezies Laiks. Ar kuru es varu iesākt ko vien vēlos. Nevis laiks, kuru izmocīti noguļu gultā, sapņojot par vēlām naktīm bārā.
5/31/11 09:59 am - Prince Charming
I finished reading the Picture of Dorian Gray and decided that the guy from the last century critics school might be right saying that Wilde doesn't know anything about life. But he knows a great deal about how to write an immortal book and entertain me extremely with his morbid philosophizing. Wilde knows that "the pure and simple truth is rarely pure and never simple". So this excuses him in my eyes. Perhaps he was ''not young enough to know everything''.
5/6/11 12:06 am - A blue million miles!
Es esmu nepilnīga bez mana dearly loved M..
5/5/11 11:47 pm
Katrreiz, ierodoties tēvzemē, man gluži kā kāds plīvurs nokrīt no acīm. Otrdien man aizrāvās elpa, cik nodrupušas ir ietvju apmales un nodrupušas ir cilvēku sejas arīdzan. Šķiet, viss ir pamests dabas untumiem savvaļā. Dodiet vēl pāris gadu šādas ne-saimniecības un mūsu lieliskā Rīga būs drupas un krūmi. Varu saderēt, ka atlikusī valsts daļa tāda jau ir kļuvusi.
4/30/11 01:45 pm
I am truly charmed by the Royal Wedding! As if there really was something true and beautiful in this world.
4/21/11 12:01 pm - Loch Ness Country House
4/12/11 12:07 am
I'm suddenly enjoying David Bowie so very much!
And it has been a merry merry day!
4/8/11 12:21 am - Nedēļas nogale nedēļas vidū
Tātad atkal zem tumšziliem griestiem violetās sienās sarkani izgaismotas brīvdienas, skanot Visockim, ko mēs tik ļoti, ļoti .., un brokastis sudraba paplātē gultā, nepieceļoties, noreibstot no mums pašiem tikai un melnbaltām filmām ar tiem, kas tik daiļi un cēli, sapņojot par pagājušo gadsimtu spozmi un, saprotams, zaņķi, jo kur ir visi šie puspērtiķīgie, dzīvot nemākošie, tur neizbēgami ir tas pats vecais cilvēcisms, agrāk daiļi slēpts, tagad riebīgi atkailināts - tas pats vecais. Bet mēs - o, mēs neizejam no mūsu pils bez sarkasma masku pārvilktām, bet patiesībā maigām, mīlošām, ideālisma pilnām sejām. Tagad atpakaļ maizes pelnīšanas cirkū var izturēt līdz nākamajai nedēļas nogalei nedēļas vidū.
Un laiks lido tik ātri, ka tūdaļ mēs snaudīsim piesaulītē, kamenēm dūcot apkārt jautrā dancī, mēs skūpstīsimies parkos un dziedāsim dziesmas par Kaledoniju. Tūdaļ kritīs lapas no kokiem, tūdaļ mēs soļosim pār River Ness salu tiltiņiem lietū, sildīsimies pie kamīna, gaidīsim pavasari.
4/3/11 06:26 pm
Rietumos esmu kļuvusi "lovely" un "charming", "merry" pat varētu teikt. Esmu iekļuvusi mazliet kā kādā mūziklā, teiksim, kā kāds no Odrijas Hepburnas raksturiem, daudz rotaļīgāks par manējo Rīgas nomākto raksturu. Nebūt nav tā, ka "visas pasaules skumjas" būtu mani pametušas, nē, tās vēl joprojām atver bezdibeņus. Tikai es pati līksmi laipoju tiem pāri.
4/3/11 06:03 pm
Negaidīti brīvs vakars un Casablanca, un mans mīļotais Hamfrijs Bogārs, un mans mīļotais, un debešķīgs Merlot!
3/13/11 09:41 pm
It seems that I've been interrupted so many times that now my mind keeps interrupting itself. But I'm getting back on the track thought by thought. I have a perfect reason to build everything up again. It might sound silly but it's true - after surviving these two years I can do Anything - any fucking thing!
3/6/11 05:39 pm - Marts.
Te nu viņš ir klāt. Zied narcises un tulpes un kreses un visādi zvaniņi, podiņi, zirnekļi biedē no kaktiem, rožu krūmiem dīgst tumšsarkanas lapiņas. Un mēs mazgājām logus no ārpuses. Saule spīdēja mugurā tik silti, ka varēja izmesties kreklos, un vispār - vakar gāju uz veikalu plikām kājām vasaras kurpītēs. Lai nu kā - nāc, pavasara sniegputen, nāc un sapurini mūs aizsapņojušos, ziemu pārvarējušos, sabradā narcises, atver mums acis, jo mūsu prieks ir pārlieku mānīgs.