Provinces skatuve
Recent Entries
8/2/17 11:30 pm - Tālais 2017
Aizvien kaut kādas saites saista ar visiem iepriekšējajiem gadiem. Varbūt pie šīm saitēm vajag ar visu spēku turēties, kad tagadnes vētras plosās visapkārt. Varbūt tās ir ķēdes, kas piesien veciem dzirnakmeņiem, velk dziļumā, prom no vieglā, mīļā, elpojamā gaisa. Šodien es jūtu kā ir stāvēt ar vienu kāju tur, kur vēlies būt, bet ar otru - vilcināties vecajos labajos pārdzīvojumos.Sevi vajag iepazīt no jauna un jauna. Ļauties būt tagad. Es neizvairos no imperatīva.
12/19/15 12:31 pm - Buenos Aires
Buenos Aires sauc mūsu vārdus! Vienu nakti mēs ienirsim pagrīdē, sasvîduši un iereibuši, bet mūsu muskuļi klausīs pavēlēm, viss ķermeņa svars līdzsvarots uz dejotājas kurpes šaurā papēža.6/27/15 12:21 am - Being there
Runa ir par iemūžināšanu. Par vīnu. Un kāpēc (KĀPĒC - šo vārdu laikam neesmu lietojusi piecus gadus, ...laikam). Kāpēc šo un to vajag iemūžināt, bet citu - nē. Un kāpēc vajag vairāk pēc pāris glāzēm vīna. Vairāk iemūžināšanas, un tad, kad pāris glāzes vīna ir norimušas, tad vajag aizmiršanas.Man tiek pienestas glāzes vīna. Pustukšas vai puspilnas, šeit vienmēr jokojot referencē filozofiskus jautājumus. Tās ir pustukšas, ja esi jau pagaršojis. Tik vienkārši - jebkura glāze pēc paša pirmā malka vīna vienā dzīvē būs pustukšas. Tātad manas glāzes vienmēr būs pustukšas.
Un tā pēc pirmajiem vārdiem visi sekojošie vārdi izskan pustukši..
Runa ir par iemūžināšanu. Taču ja es nu tā skrienu, lai būtu tur (augstās laktiņas liktas ar ambīcijām), tad mūžAM kā vienotnei ir pazudusi jēga.
Jēga vienmēr pieprasa zināmu prātuļošanu, un tā nu es prātuļoju, ka ir es viens un es divi, kā jau vienmēr. Nemācēdama veidot divdabja teicienus (nesen mēs ar manu latviešu draudzeni atkārtojām locījumus un smējāmies bez mitas), es nespēju prioritizēt vienu es no otras es.
All this shallowness gets me down. Psihoterapijas priekšvakarā es domāju, ka I will blow them away. Bet ir tikai viena es, kas ir spējīga us Blow Away. Otra es ilgst un Positively Thrives for and by Shallowness. Un man šķiet, ka šīs ir nesavienojamas es. Un neviena no šīm es nav savienojama ar Partner in Crime.
Un kamēr mani paragrāfi paliek šķībāki un šķībāki, klausāmies Some Murder Balads. Melodrāma vienā klusiņā dzīvē.
Tātad skan slepkavu balādes, un es visu ko iedomājos.
From the dusty May sun
Her looming shadow grows
Hidden in the branches of the poison creosote
She twines her spines up slowly
Towards the boiling sun
And when i touched her skin
My fingers ran with blood
In the hushing dusk under a swollen silver moon
I came walking with the wind to watch the cactus bloom
And strange hands halted me, the looming shadows danced
I fell down to the thorny brush and felt the trembling hands
When the last light warms the rocks
And the rattlesnakes unfold
Mountain cats will come to drag away your bones
And rise with me forever
Across the silent sand
And the stars will be your eyes
And the wind will be my hands
12/23/14 05:55 pm
Es esmu kaujaslauks. Lecat zirgos, melnie jātnieki! Lecat zirgos, metaties auļos viens pret otru. Es esmu osta. Nākat mājup, augsti mastostie kuģi, peldiet viļņos kopā ar pus-svešiem līķiem manos ūdeņos, sitaties pret akmeņiem vētrā. Es esmu cietums, atrodat tajā mieru. Es esmu melna nakts, viss neiespējamais smejās tev sejā, diena.3/31/14 10:51 am - Sekss
Ir viens tāds vīrietis, kuru laikam nekad neaizmirsīšu. Šorīt pamodos pēc sapņa, kurā es mēģinu izkārtot intīmas tikšanās tā, lai mans vīrs un viņa sieva neko nenojaustu. Protams, sapnis beidzās sāpīgi, jo atradu sevi gultā ar viņa sievu, kas bija dieviete. Nesapratu, ko viņš ar mani vispār ķēpājās.Ak Tu, mister R., atkāpies!
3/22/14 12:34 am - Māte Zeme
Ō, dzīves līkloči un, ō, nebēdnība! Katra diena ir jauna sleja krustvārdu mīklā. Te mijas apnikums, nespēks, prieks, uzvaras.Uzvaras? Pasaulē kaut kas notiek. Notiek izmaiņas vai varbūt tieši otrādi notiek viss tas pats no jauna un no jauna - zināmais, aizmirstais, vecais. Divi rakursi - karš un kara neiespējamība. Trešais ir vienaldzība, kas visu sabiedrību pārklāj ar smalki tamborētām sedziņām. Ō, stabilitāte, ō, tv kanāli un platekrāni. Riņķa deja un riņķa deja iežūžina nesāpīgā, pašsaprotamā nāvē.
Ja tomēr ir garlaicīgi, sāksim karu. Nevienam no mums nav ko zaudēt. Mūsu ķermeņi paši arradīs pirmsākumus zemes nežēlīgajā klēpī. Kamdēļ gan domāt, ka mēs, zemes bērni, esam spējīgi izpostīt zemi, ja tā var vienkārši aprīt mūs savās neizdibinājamās dzīlēs! Ak vai, šī māte zeme, kas nav izpaudusi savu varenību. Jo kam viņai tas? Viņas pazemīgajai sirdij nav neviena, ar ko tā varētu sacensties. Un tāpēc tā pilda vienīgi savu prātu un nogaida to dienu, kad satriekt visu lupatu lēveros, ja vien viņai tā labpatiktu.
3/15/14 05:29 pm
Kopš dienas ir sarindojušās smukās nedēļiņās, ir vairāk laika domāt. Man patīk būt mājās vienai (ja neieskaita divus suņus) un mērcēties vannā, mūzikā un domās. Katru reizi, kad es domāju, viss krāsojās tādos saldsērīgos, melanholiskos toņos. Nekad nebūtu tā nospriedusi pāris gadus atpakaļ, bet šķiet, ka esmu melanholiska meitene, un man tas tīri labi patīk.2/1/14 03:24 pm
Vakar visbeidzot saņēmos nopirkt kluč-papēžu zābakus un šodien staigāju palēkdamās! Nesaprotu, kādēļ tas tik ilgi bija izgājis no modes. Tagad pēc darba varu kaut kalnus kāpt.2/1/14 12:26 pm
Pirmajā februārī acīs spīd saule, un tie paši pērnā gada putni čivina tā, ka sirds sāk alkt pēc pavasara!1/1/14 09:30 pm - Infinity
If somebody asks you "when has the world started and when does it end?", you ask back "What is the world to you?". But I would ask "what is a start and what is an end?" To me infinity is not comprehensive. And that is exactly why there is this mystery beyond the physics. And my tiny little question is my bond to the unknown transcendental.When you say "there is no right or wrong for me and you" I agree, however this implies your statement is right. We are slaves to this problem and there is no solving it.
9/19/13 03:30 pm
Baigā skriešana! Kad tas beigsies?! Bet no otras puses, vakar mēs nekur neskrējām un es sāku uztraukties, ka nevar taču visu vakaru sēdēt uz dīvāna.9/1/13 11:03 pm
Tūdaļ atkal pirmdienas rīts. Mani pirmdienas rīti ir visai hektiski. It sevišķi pēc brīvas nedēļas nogales.Nedēļas nogalē es šoreiz pati sevi iegāzu. Pašā sestdienas rīta agrumā iesaistījos, tādā sportiskā pasākumā, ko lepni sauc par Body Attack Bootcamp, lai visu atlikušo nedēļas nogali nevarētu pakustināt ne pirkstiņu nevaidot un negaudojot. Un patiesībā tieši tagad, svētdienas vakarā, vismazāk varu paiet. Kā gan es rīt strādāšanu? Kā vienmēr es nedodu sev atlaides.
8/23/13 09:40 pm - Mirkļa muļķības
Sēžu uz trepītēm vasaras naktī un neko nesaprotu par sevi. Visas domas ir saduļķojušās. Un man kauns sev atzīt vājumu. Lai gan es vienmēr esmu sevi bombardējusi ar īstenību, bezkaunīgi. Tas taču ir tieši tas, ko es vienmēr daru - bombardēju ar īstenību, sevi un citus. Vājums ir tad, kad tā īstenība pazūd zem kājām, un es tikai noskatos. Bet, jā, jā, īstenībā jau īstenība nekur pazust nevar, bet es šobrīd tikai noskatos, cik muļķīgi ir saduļķojušās domas. Es zinu, ko man vajag domāt ļoti labi, bet es to nedomāju.8/11/13 10:05 pm
Ir tā, it kā man nedrīkst nekas sāpēt un nedrīkst būt skumjas, un tāpēc nekas nesāp un nav skumju.5/26/13 12:18 am
Ir pagājis ilgs laiks, kopš es vairāk nemātājos pa svešiem krastiem. Ir tā, ka man ir viss, ko viena latviešu vai jebkāda spindzele varētu vēlēties. Man pat ir tumšsarkans BMW, ja vien tas kaut ko izteiktu izglītotās aprindās. Ar ādas salonu. Ziniet, ir bijis grūti. Ļoti smagi, pat. Bet lai nu kā, šī spindzele ir izaugusi būt par priekšnieku, īstu un rūdītu. Kur tad ir bijuši mani labie draugi, kuru piemiņu loloju ar visu sirds siltumu? Es jau zinu, ka nodarbojos ar retoriku. Gribu teikt, ka rakstura stingrību un gribasspēku visi mani līdzšinējie nopelni ir prasījuši kā tāda Lielinkvizīcija. Nav jau tā, ka es visu to esmu pelnījusi, tieši otrādi. Tomēr, tomēr, manas (un jebkura cita intelektuāļa) kvalitātes ir pārnesamas uz īsto, parasto pasauli. Mana prāta apdāvinātība (glaudu sev plecu pašpārliecinātībā) ir piedalījusies lietu norisē. Un ziniet ko, ja gadās kāds tāds starp Jums, dārgie lasītāji, kuru domas māc šaubas par manu patriotismu, tam nav nekāda sakara, no kurienes es esmu. Tas lai paliek citām sarunām.5/5/13 04:56 am
Ir pieci rītā un manā šampanietī pavisam noteikti ir muša. Gaisma ir klusībā uzaususi un nemanot paslaucījusi visas sirdi plosošās domas zem apziņas tepiķīša. Dažas transvalstiskas transferences padara mani pavisam dzīvu. Heilija un es, liktenis mūs sagrūda kopā, lai nesatikšanās variants būtu izslēgts. Visu lietu jēga atgādina par savu esamību.1/12/13 12:22 am
Ar labunakti, cienītie un mazāk, ir noslēgusies vēl viena diena zem mirstīgās saules.10/16/12 06:37 pm
Visai šai ikdienas skriešanai neredzu galu. Esmu varen saprojektēta dāma. Kad gan pienāks tā saulainā novakare, kad varēšu teikt: "Sirds, atpūties, šķūņi ir pilni"? Tas, saprotams, viss ir retorika. Apveltīta ar kritisku domāšanu, es jau tagad zinu, ka ja šāds vakars arī pienāktu, es ieprojektētu vēl daudz ko citu uz līdzenas vietas vai arī debesis iebruktu.9/20/12 07:25 pm
Garšīga diena.9/16/12 10:42 am
Esmu ļoti apsēžama būtne. Un, reiz apsēsta, es tik vienkārši nepadodos. Es ilgojos piepildīt savu dzīvi ar ikdienišķu skaistumu un visādām nozīmēm.Esmu apsēsta ar obsessive chihuahua disorder, doktoru Živāgo un manu pāvu krēslu. Esmu vienmēr apsēsta ar Dostojevski. Un sarkanu nagu laku.
8/11/12 09:33 pm - Amy
Nezinu, vai esmu noplicinājusies vai kā, bet man patiešām tīk Eimijas Veinhausas Back to Black. Varu klausīties riņķiem vien. Kaut kā jauki apvienots vienkārši klausāms fons, skaists un izjusts vokāls un tiešām lieliska sajūta aprakstīta piedevām ar lielisku tekstu. Nemaz i nerunājot par retāk sastopajamajiem soul mūzikas gabaliem. Dzīvo un mācies.8/4/12 07:02 pm
Tīri viegli varu sevi redzēt dzīvojam britu lauku dzīvi. Staigāt ar suņiem, jāt ar zirgiem un ģērbties tajās zaļi pelēk rūtotajās žaketītēs, brūnas ādas zābakos,cimdiņos, šallītēs, brošiņās un cepurītēs ar vanagu spalvām. Bez nekādām cakiņām un mežģīnītēm, bet pavisam nopietni izmalcināti. Un izbraukt uz veikalu kabriolē. Vislabāk jau kādā no klasiskajiem. Sildīties pie kamīna vakaros ar kājām ietītām sarkantartāna deķī. Suni pie kājām. Viskija glāzi rokā. Tas nav nekāds mīts. Tā vajag.7/19/12 04:31 pm
Laiski šķirstu īpašumu sludinājumus un dusmojos, ka visas mājas ir tik vienādas. Tā viena, kas patrāpījās citāda, ir pārdota. Un tāpat man iet ar automašīnām. Tas nekas, ka līdz pirkšanas brīdim varbūt tikšu tikai nākamgad. Visas tās automašīnas, kas man priecē acis, ir ar pārāk lieliem motoriem, lai apdrošinātu iesācēju, vai pārāk vecas, lai varētu saremontēt bez milzīgiem izdevumiem, ja nu kas salūzt. Manā muļķīgajā auto-nepazinējas prātiņā bija iekurtulējusies doma, ka var jau nopirkt sarkanu, sarūsējušu astoņdesmito gadu mersedesu un braukt lepni paceltu galvu, bet nekā - gribēdams neapdrošināsi. Atliek vienīgi vien sev iestāstīt, ka ir ļoti jauki arī braukt ar 2008. gada Nissan Micra, kādu te ielās ir lielais vairums. Kāda galu galā starpība(?). Pēc divdesmit gadiem gan jau mēs braukāsim ar M. tēta rolsroisu.6/28/12 08:20 pm
Atvaļinājums ir tik pa sajūsminošs notikums manā dzīvē kā savā laikā vasaras brīvlaiks. Sarakstā atkal braukāšanās pa kalnu ceļiem, Dienvidu krasts, pāris viduslaiku pilis, bruņinieku festivāls, brokastis, pusdienas, vakariņas restorānos, peldes un saunas, un viskijs un vispārējs laiskums. Ar nodomu nepieminēju vasaru, jo neticu nekādiem pāri 20smit pareģojumiem šā vai tā. Bet man ir ieviesti smalki gumijas zābaki un smalkas lietus jakas, tāpēc var jau arī sevi atrādīt lietū un miglā.6/19/12 09:00 pm
Vienmēr, kad lielākā daļa manu "es" iekārtojās pavisam ērti, kādā klusā zemapziņas nostūrī knupīti izspļaus viena no Traumām. Itin kā nevarētu padzīvot mierīgi kādu laiciņu. Man tikai vajag laiski rušināties domu dārziņā lai pavisam noteikti uzdurtos vienai otrai nezālīgai inercei. Nedomāju, ka rušināties mazāk varētu mani aizvest tālāk, jo lietu nesaprašana mani briesmīgi nomāc. Kad mazliet parušinās, tad uzreiz liekās, ka viss ir smieklīgi un tāpēc atrisināmi.5/18/12 09:13 pm - Stundas
Mazbišķiņ par maizes darbu. Mana menidžeres pozīcija ir nostiprināta, viss rit cik nu mierīgi vispār iespējams. Vienīgi man ārkārtīgi nepatīk intervēt britus. Es jūtos kaut kā savādi. Es dzirdu savu akcentu. Kāda desmitā darba intervija nu jau, bet es vēl joprojām jūtos nervozāka par pašiem intervējamajiem. Ja vien varētu iemest kādu mēriņu pa kluso skabūzītī, bet kas tev dos un nav arī skabūzīša.5/18/12 09:12 pm
Mūzika joprojām piemet malku maniem ugunsgrēkiem.5/14/12 10:18 pm - There is so much I wanna do
Piederēt sunim ir desmit reižu lieliskāk nekā es iztēlojos. Viņš ir perfekts. Absolūts mākslas darbs. Wunderkind.Powered by Sviesta Ciba