"This is rather as if you imagine a puddle waking up one morning and thinking, 'This is an interesting world I find myself in — an interesting hole I find myself in — fits me rather neatly, doesn't it? In fact it fits me staggeringly well, must have been made to have me in it!' This is such a powerful idea that as the sun rises in the sky and the air heats up and as, gradually, the puddle gets smaller and smaller, frantically hanging on to the notion that everything's going to be alright, because this world was meant to have him in it, was built to have him in it; so the moment he disappears catches him rather by surprise. I think this may be something we need to be on the watch out for.”

― Douglas Adams

"Adams begins: “Imagine a puddle waking up one morning and thinking…” He doesn’t seem to realize that, in order for a puddle to wake up and think its first thought, a vast number of interconnected and incredibly unlikely coincidences have to occur. (..)
No analogy is perfect, of course, but The Puddle Analogy is downright misleading. It misrepresents the essence of the fine-tuning argument. An analogy should simplify, but not over-simplify.
And that’s why The Puddle Analogy that Richard Dawkins thinks is so brilliant is actually kinda dumb." Jim Denney
---------

Bet vispār šis:
“One word, Ma’am,” he said, coming back from the fire; limping, because of the pain. “One word. All you’ve been saying is quite right, I shouldn’t wonder. I’m a chap who always liked to know the worst and then put the best face I can on it. So I won’t deny any of what you said. But there’s one more thing to be said, even so. Suppose we have only dreamed, or made up, all those things—trees and grass and sun and moon and stars and Aslan himself. Suppose we have. Then all I can say is that, in that case, the made-up things seem a good deal more important than the real ones. Suppose this black pit of a kingdom of yours is the only world. Well, it strikes me as a pretty poor one. And that’s a funny thing, when you come to think of it. We’re just babies making up a game, if you’re right. But four babies playing a game can make a play world which licks your real world hollow. That’s why I’m going to stand by the play world. I’m on Aslan’s side even if there isn’t any Aslan to lead it. I’m going to live as like a Narnian as I can even if there isn’t any Narnia. So, thanking you kindly for our supper, if these two gentlemen and the young lady are ready, we’re leaving your court at once and setting out in the dark to spend our lives looking for Overland. Not that our lives will be very long, I should think; but that’s a small loss if the world’s as dull a place as you say.”
C.S.Lewis "The silver chair"

#wooshhhh
---------

Bet vispār šis:
"If God did not exist, we would have to invent him."
- Voltaire

Ha, nujā, arī fakts. Jo bez jebkurā gadījumā nevar.

pilnībā piekrītu - visā procesā, kopš homo sapiens atklāja/izgudroja misticismu un sāka ar to komunicēt jeb pielūgt dažādas dabas parādības vai objektus, vēlāk jau politeiskos dievus un visbeidzot nonākot pie monoteisma, mūsu prāti ir evolucionējuši tam visam līdzi. civilizācija savā starpā gadu tūkstošu desmitiem ir tiktāl selektējusi tieši tos indivīdus, kuriem ir labākā saikne ar dieviem un nāk virsū košākās vīzijas, ka mēs vairs teju nespējam nesarunāties un nepielūgt savus iztēles augļus. līdzīgi kā ar vilkiem - tos mēs esam selektējuši tiktāl, ka tie vairs nespēj iztikt bez "divkājainā dieva" pielūgšanas.
galu galā nelūgties savu iedomu draugu debesīs, nesmelties no tā nebeidzamo mīlsestību un katru mīļubrīdi neatdarīt to ar pateicības izteikšanu būtu tas pats, kas sagādāt sev suni un nespēlēt ar viņu bumbiņas mētāšanu.
tīri tā... teorētiski... iespējams un realizējams tas ir, bet zūd visa pamatjēga.

Mhm. Vienīgi tā ir tikai puse no Voltēra "if - then" apgalvojuma.
"Europe in the 18th century had the intellectual curiosity and independence to
ask and answer such questions. But
can we say the same of 21st-century
Europe?" Jebšu toreiz Dieva esamība bija defaulta variants, un Voltērs drosmīgi uzdeva jautājumu par pretējo iespēju.
Tagad defaultā ir evolucionārais ateisms, vai (bez smīkņāšanas) ļaudis ir spējīgi uzdot un atbildēt uz jautājumiem par pretējo iespēju. A ļa - "if God exsists, then.."

"Jau no izsenis man ir labpaticies nievājoši izteikties par citiem savas sugas indivīdiem, lai provocētu viņu negatīvās emocijas." 😆 ou, my bad.

easy: "if God exists, then why does he let all this bullshit happen?"

If God does not exist, what is "bullshit" anyways? How do you define it?

Rīcība, kas nonāk pretrunā ar homo sapiens evolūcijas ceļā izveidojušos tieksmi sadarboties un rūpēties vienam par otru.

O, vai tas nozīmē, ka evolūcijai ir pareizie (morāli labie) un nepareizie (morāli sliktie) mehānismi? Un vai tas nozīmē, ka tie paši mehānismi, kas attiecībā uz citām sugām darbojas "pareizi" (piemēram, izdzīvo un vairojas stiprākais, veselīgākais;), attiecībā uz homo sapiens ir "slikti"?

nē. kāpēc tu tā domā?

pakāpsimie solīti atpakaļ. Es apgalvoju, ka jēdziens "bullšits" ir iespējams tad, ja Dievs ir. Ja Dieva nav, nav arī bullšita, viss ir evolūcija un tās dažādie mehānismi, tātad tam, vai mums tie šķiet taisnīgi vai netaisnīgi, īsti nav nozīmes. Vai arī - tas, kas man šķiet "nepareizi" bet citam šķiet normāli, ir vienlīdzīgas kategorijas. Vai tā?

jā, tu ļoti labi saproti evolūcijas principus kā arī to, ka bullšits ir iespējams tikai tad, ja tic, ka inteliģents dizaineris ir radījis peļķi un bedri tai. ja priekšnosacījums ir diskusija par tēmu - "if God exsists, then..", tad bullšits arī ir viss, ko tu saņemsi. īsi, kodolīgi, praktiski. apsveicu ar pareiziem secinājumiem! man patīk tavs domāšanas veids. novēlu vēl arī tikt galā ar sevis uzliktajiem rāmjiem! kā pirmo soli/ uzdevumiu atļaušu tev šovakar padomāt vai pat izsecināt, kā evolūcijas procesā tādam sociālam uz sadarbošanos tendētam dzīvniekam kā homo sapiens varētu rasties tas, ko kristieši sauc par "morāles principiem".

Es esmu par to domājusi. Bet, piemēram, tas pats čalis Rossano, kas lieliski skaidro morāles un reliģijas veidošanos evolūcijas ceļā, un saka, ka "religion emerged after morality and built upon morality by expanding the social scrutiny of individual behavior to include supernatural agents. By including ever watchful ancestors, spirits and gods in the social realm, humans discovered an effective strategy for restraining selfishness and building more cooperative groups. The adaptive value of religion would have enhanced group survival", citā vietā atsaucas uz Barru un piekrīt, ka "To avoid an immaterial Creator as the ultimate explanation for the universe’s deep order, the materialist, must either accept the laws of physics as “brute facts” (i.e. they just are and we don’t ask why they are) or he (she) must appeal to chance (usually in the form of multiple universes with variable laws of physics). If ours is but one of an infinity of universes (or possibly “domains” within a multiverse) then simply by chance a universe will arise with physical laws such as ours. While this is certainly possible, a critical point is that proposing an infinity of unobservable entities is no more scientifically defensible than proposing a single unobservable one (God). Indeed, sustaining a purely materialistic view of the universe, requires repeatedly pleading for a multiplicity of envisioned infinities—of universes, planets, durations, realities, observers, etc.—a habit that severely undercuts the materialist position."
Iespējams, ka jautājums: if God exists, why does He let all this bullshit happen? nemaz nav tik retorisks, kā sākumā šķiet.
Enīhau, paldies, protams, ka "atļauj man padomāt". :)

diezgan garš citāts, lai pateiktu:"science can't explain everything, therefore god"

:) es centos. Paldies.
"There's a huge mistake in thinking that the one explanation contradicts the other when you raise it to the level of God. Let me put it this way. God no more conflicts with science as an explanation of the universe, or even competes, than Henry Ford conflicts with automobile engineering and physics to explain a motorcar. They are different kinds of explanation. One is a scientific explanation, and the other is an agent explanation. And what is so important to recognize at the very beginning is that we have these different kinds of explanation, but we live in an age where scientism is a dominant attitude, and scientism tells you that science is the only way to truth. And I believe that's clearly false. It's even logically false."
Man šķiet, tev šī diskusija ir apnikusi/sākusi krist uz nerviem. Vai tā? Viss, pietiek?

atvaino, bet apgalvot "scientism tells you that science is the only way to truth." var tikai cilvēks, kurš nesaprot zinātniskos principus. kā arī uzskats, ka zinātne ir izskaidrojusi mūsu un visuma izcelsmi, ir aplams.

beztam... zinātne nedomā un neizplata preses paziņojumus. līdzīgi absurdi būtu apgalvot: "religion tells you that faith is the only way to truth. And I believe that's clearly false. It's even logically false"... reliģija un zinātne nesaka neko, jo nevar parunāt. tie ir "sociāli konstrukti". bet ir daži indivīdi, kuri no visām frontēm mētājas ar gudri savārdotiem teikumiem, kuri pēctam tiek internetā pārkopēti kā citāti un neskaitāmas reizes atreferēti.

bet esmu gatavs pāriet uz diskusijas nākamo soli un apspriest "what if god intended us to be created by pure chance. what if chance is the foundation of the universe?" mmm? RN Jeezuz anyone?

"Bet ir daži indivīdi, kuri no visām frontēm mētājas ar gudri savārdotiem teikumiem, kuri pēctam tiek internetā pārkopēti kā citāti un neskaitāmas reizes atreferēti." True, šī tipa (atgremotu) sarunu ir tūkstošiem. Bet tas norāda uz to, ka cilvēkiem ir jautājumi.
Kas atliek? Vispār neuzdot jautājumus? Kāds ir pareizais veids, kā ar novērojumiem un jautājumiem dīlerēt, lai diskutētu ar "tādu sociālu uz sadarbošanos tendētu dzīvniekam kā homo sapiens"? Vai arī tu gribi teikt, ka viss, pie kā mēs nonākam tāpat ir tikai spekulācija par tēmu? (Tas, ka tu nediskutē atbilžu pēc, ir skaidrs. Sporta pēc?)

viss pareizi - vajag uzdot jautājumus un ielaisties diskusijās gan par idejām, gan notikumiem, gan indivīdu uzvedību un rīcību. atbildes gan es meklēju zinātnē, bet viedokļa, ticēšanas un attieksmes maiņa ir personīgi lieliski pacilājošs piedzīvojums, kuru vienatnē ir grūti izsaukt.

atvaino, bet es sākotnēji uzskatos par tevi esmu kļūdījies - šobrīd vairs nespēju rast fundamentāli pamatīgas atšķirības mūsu pasaules redizējumā. un vienkārši klaji turpināt troļļot arī nav tieksmes =P