pilnībā piekrītu - visā procesā, kopš homo sapiens atklāja/izgudroja misticismu un sāka ar to komunicēt jeb pielūgt dažādas dabas parādības vai objektus, vēlāk jau politeiskos dievus un visbeidzot nonākot pie monoteisma, mūsu prāti ir evolucionējuši tam visam līdzi. civilizācija savā starpā gadu tūkstošu desmitiem ir tiktāl selektējusi tieši tos indivīdus, kuriem ir labākā saikne ar dieviem un nāk virsū košākās vīzijas, ka mēs vairs teju nespējam nesarunāties un nepielūgt savus iztēles augļus. līdzīgi kā ar vilkiem - tos mēs esam selektējuši tiktāl, ka tie vairs nespēj iztikt bez "divkājainā dieva" pielūgšanas.
galu galā nelūgties savu iedomu draugu debesīs, nesmelties no tā nebeidzamo mīlsestību un katru mīļubrīdi neatdarīt to ar pateicības izteikšanu būtu tas pats, kas sagādāt sev suni un nespēlēt ar viņu bumbiņas mētāšanu.
tīri tā... teorētiski... iespējams un realizējams tas ir, bet zūd visa pamatjēga.