Kādas tīrīgas un disciplinētas cibiņas iedvesmota, tīrīju plīti un aizdomājos - nez, cik laika cilvēki vispār velta mājas uzkopšanai? Vai visi uzkopj katru dienu? Vairākas reizes dienā? Katras pāris dienas? Reizi nedēļā? Reizi mēnesī? Un cik laika tas aizņem?
Es katru dienu tīru laikam tikai kaķa kasti. Pat trauki mūsmājās tiek mazgāti retāk, lai gan to mēs it kā darām pat divatā. Nu izņēmums ir kādas stihiskas nelaimes kā, piemēram, augļu mušiņas, kuras vienkārši ir jāsūc katru dienu nedēļu no vietas. Vai blusas, kuras, par laimi, sen nav bijušās (tuk tuk tuk pie koka). Un apmēram divas reizes gadā man uznāk maniakāla tīrības lēkme, kuru laikā tiek izmests vismaz konteineris ar visādiem štruntiem un noberzēts viss, līdz kam es vien varu aizsniegties (un ik pa laikam arī tas, līdz kam es aizstiepties nevaru).
Šo brīdi es, kā saprotams, ieskaitu pie tieši tādiem periodiem. Man ir pat excel tabula ar visām virsmām, kas jāiztīra!
Un kā iet jums?

Šī mazā valstiņa tiek uzskatīta par vislaimīgāko tautu pasaulē – viņi savu attīstību balsta uz laimes indeksu nevis ekonomikas attīstību. Bet tagad Butāna izjūt eksistenciālu krīzi. No Butānas pēdējo gadu laikā ir emigrējuši 9% iedzīvotāju, pamatā jaunieši.

https://www.cbsnews.com/news/bhutan-emigration-crisis-60-minutes/

Labs piemērs, ka nekāds laimes indekss nespēj glābt nāciju. Komentāros raksta, ka laimes indekss ir cits vārds jēdzienam “nabadzība”. Butānas IKP ir tikai $3500 uz cilvēku. Salīdzinoši Latvijas IKP ir ap $24000.

Kaut kādā ziņā arī Latviju pēc iestāšanās Eiropas Savienībā pameta daudz cilvēku. Tagad šķiet šis process ir apstājies, jo Latvija ir kļuvusi turīgāka. Nebūs tā, ka Latviju kopš 2020. gada būs pametuši ap 10% cilvēku, kā tas ir Kubā.

Kuba ir pilnīgi atšķirīga no Butānas, bet kaut kas vieno šīs valstis. Kad Butānas karalis gribēja ieviest demokrātiju, iedzīvotāji nāca un ar asarām acīs lūdza karali to nedarīt (to tik un tā ieviesa un 2008. gadā Butānā bija pirmās vēlēšanas). Līdzība ir tajā, ka arī Kubā ja ne iedzīvotāji, tad vismaz to komunistiskie līderi runā par to, ka viņiem nevajag rietumu pārticību, un viņi spēs padarīt cilvēkus laimīgus arī bez tās.

Tas nestrādā pilnīgi nekur, pat tik atšķirīgās kultūrās. Ja reiz mums ir pieejamas tehnoloģijas, tad tās ir jāizmanto, lai celtu cilvēku labklājību, vairojot viņu turību. Pretējā gadījumā cilvēki muks prom un viņus apturēs varēs tikai dzelzs aizskars.

Domāju, ka arī imigrantu krīzi tā pa īstam varēs atrisināt, tikai padarot Āfriku turīgu.

>> Piemēram, ja tev ir miljardi, tad tu vari nopirkt vēlēšanas un saregulēt visu, lai tiktu pie triljona,

Kamala priekšvēlēšanu kampaņā iztērēja miljardus. Tātad nevari nopirkt vēlēšanas, pat ja tev ir miljardi.

Protams, nauda ir svarīga, bet tomēr tās ietekme ir pārvērtēta. Ir jābūt arī konkrētam priekšlikumam vai harizmai.

Atkal, es nesaku, ka Tramps ir labs. Tikai to, ka viņa piedāvājums šoreiz bija sakarīgāks. Tramps nav īpaši sakarīgs, bet Kamala bija vēl mazāk sakarīga.

Es nezinu, ko kreisie grib, bet kovida laikā viņi aktīvi cenzēja patiesu informāciju un bez vajadzības kontrolēja cilvēkus tikai savu iegribu dēļ. Punkts.

Zinātne ir sarežģīta lieta. Reizēm datu ievākšana un to izvērtēšana prasa daudz laika un līdzekļu. Pat vienkāršas atbildes atrašana par pieejamiem datiem, piemēram, vai maskas palīdz ierobežot kovidu, var prasīt iedziļināšanos un veselas ekspertu grupas darbu, lai izvērtētu visus pieejamos pētījumus. Šoreiz to bija izdarījusi Kokrena grupa.

Bet ir otra pieeja – ātri ierakstīt meklētājā savu jautājumu un iekopēt pirmo ticamo saiti interneta diskusijā, pat neizlasot iekopēto tekstu. Ļoti bieži tam nav sakara ar pierādāmo lietu, vai pat tieši otrādi – apgāž argumentu.

Otro pieeju tagad bieži aizstāj ChatGPT. Ja pajautāsiet ChatGPT par to, vai maskas ir efektīvas, vienmēr saņemsiet nepareizo atbildi. Šis ir mans kritērijs par ChatGPT noderību. Kamēr tas nespēs atbildēt pareizi uz vienu vienkāršu jautājumu, tam nevar uzticēties nopietnās lietās. Tas ir kā google meklētājs, no kura paņemam pirmo šķietami sakarīgo rezultātu bez lasīšanas un izvērtēšanas.

Kaut kādā priekšvēlēšanu brīdī Kamala noalgoja Teiloru Sviftu savai kampaņai, un Tramps par viņu neglīti izteicās. Tad Kamalas atbalstītāji teica, ka amerikāņi mīl Sviftu, tāpēc Tramps zaudēs. Un es tajā brīdī padomāju – vai tiešām amerikāņi ir tik stulbi, lai vēlētu tā, kā to iesaka kāda “prostitūta”?

Vispār izrādījās, ka amerikāņi tomēr nebija tik stulbi. Tāpat izrādījās, ka Teilorei par viņas priekšnesumu bija samaksāti miljoni.

Savukārt dalība Rougana šovā bija bez maksas, bet Kamala no tā atteicās.

Skatos, ka tviterī pamazām cilvēki dzēš ārā vietniekvārdus no biogrāfijas. Ko tas varētu nozīmēt?

Laiks pamazām visu noliek savās vietās. Cilvēki, kas runā bez zināšanām, var kādu laiku piesaistīt uzmanību, bet beigu beigās atklāsies viņu muļķība, un viņi zaudēs ietekmi.

Atceros, ka Latvijā cilvēki aizstāvēja Kamalu, pat nepareizi rakstot viņas vārdu kā Kamela. Ja tu esi tik stulbs, ka neproti uzrakstīt viņas vārdu pareizi, ka tā sanāca kā ņirgāšanās (kamela = kamielis), tad nevari gaidīt, ka tavas idejas gūs uzvaru.

Ko Skots Loklins saka par valdības rīcību kovida laikā: https://scottlocklin.wordpress.com/2021/08/12/things-the-establishment-got-wrong-about-wuhan-coof/

Šīs ziņas nekad nenovecos un turpinājums ir šeit: https://scottlocklin.wordpress.com/2024/11/12/outsourcing-your-thoughts/

Šeit ir laba piebilde, ka vairums cilvēku akli ticēja “ekspertiem” un necentās domāt, lai gan 2 gadus sēdēja mājās (mājsēdēs) bez kādas citas nodarbošanās. Patstāvīga domāšana mūsdienās ir retums.

Pirmo reizi savā kaloriju un uzturvielu skaitīšanas eksperimentā iedomājos, ka pusdienas taču var mierīgi sakomplektēt arī Rimi salātu bārā. Tur ir vista, tuncis, vārītas olas, svaigi un konservēti dārzeņi, salātlapas...
Starp citu, viens no eksperimenta nolūkiem bija paskatīties, kā es izskatītos 53 kilo komplektācijā. Nu, neko, tīri normāli izskatos :)

Darbā pēdējā laikā krietni vien vairāk darba - gan tāpēc, ka tās otras nodaļas darbus uzkrāmēja mums, gan arī tāpēc, ka notiek gatavošanās mūsu pārvaldes atdalīšanai no lielās iestādes. Pārmaiņas, pārmaiņas.

Es redzēju tīri ņemamu dzīvokli Juglā pa 25 900 EUR, jau aizdomājos par hipotēku, bet jau tajā pašā zvanot dzīvoklis jau bija pārdots. Nu, jā, tur jau bija salikti logi un tas pats dzīvoklis bija jau uzreiz dzīvojamā stāvoklī. No studiju kredītu laikiem man kredīti nepatīk. Tad bez tiem es reāli nebūtu varējusi izdzīvot, jo tikai tad, kad manai algai klāt nāca studējošā kredīts, es varēju savilkt galus kopā. Un pat tad dažreiz kādiem lielākiem pirkumiem vecāki mēdza piemest naudu. Bet paļauties, ka brālis kaut kad pārdos kādu cirsmu un iedos man trūkstošo summu, arī tā īsti nevar - sazin kad viņam sanāks ko tādu īstenot. Turklāt viņš saka, ka cirsmas šobrīd nemaz tā negribot pirkt, gribot pirkt tikai ar zemi. Tam gan es kaut kā neticu.

Man dzīvē ļoti, ļoti pietrūkst savu māju. Savas sajūtas, ka kaut kur es iederos.

Tad vēl basta raksta komentāros, ka vajadzētu sadot pa purnu, un zazis piebalso – tie, kuriem piesolīts pa purnu, ir tādi buliji, kuri tikai bulijos.

Šis man atgādina pamatskolu. Kāds puika apceļ vājākos. Vājākais pasūdzas skolotājai. Puika sāk vēl vairāk uzmākties, nosaukt vājāko par sūdzambībeli, par stukaču utt. Var jau būt, ka skolotāji slikti prot risināt šos konfliktus. Labāk samācīt vājākam nesākt raudāt par apsaukāšanos un dunkām, un tā vietā dot pretī, vismaz ar vārdiem. Sliktais puika arī nav uz mutes kritis “ak, tu šitāds bulijs esi, ka neļauj man tevi iedunkāt” :)

Ar antisemītismu pagaidām es fiziski neesmu saskāries, bet jau skolas laikā, kad biju kādā vasaras nometnē, man uzmācās kāds puika, ka es esot ebrejs. Es, protams, neesmu, vispār nekādu šādu sakņu rados nav. No mātes puses visi ir no Valkas novada, bet no tēvu puses tie ir rīdzinieki, bet kaut kur senatnē it kā no Francijas. Izskatos, kā tipisks latviešu baltais vīrietis. Bet tā vai citādi šo puika mani vārdi nepārliecināja, un viņš līda līdzi tualetē, lai pārbaudītu, ka patiešām neesmu apgraizīts.

Es toreiz vēl nesapratu, ka ir tāda plaša apsēstība ar ebrejiem, un parasti jau ar negatīvu attieksmi. Pēc tam arī Harē Krišnas kustībā es satiku cilvēkus, kuri pilnīgā nopietnībā izvērsa spriedumus, kādi ebreji ir nelieši un valda pār pasauli. Nezinu, kā viņš to savienoja ar faktu, ka daudzi Harē Krišnas kustības aizsācēji ASV arī bija ebreji, bet iekšējā konsekvence nekad nav bijusi šo alternatīvo teoriju paudēju stiprā puse.

Arī daudzi islāma sekotāji UK ir atklāti antisemītiski. Un tam nav nekāda sakara ar Palestīnu, daudziem nepatīk palestīnieši, un visā islāma pasaulē viņi ir melnās avis. Bet naids pret ebrejiem vieno visu islāmu, ka ir nopietns risks, ka arī UK var sākties pogromi pret ebrejiem. Ļoti iespējams, ka arī mani kādu dienu apturēs un prasīs pierādīt, ka neesmu ebrejs, lai nedabūtu pa purnu.

Es tomēr ticu, ka saprātīgi islāma sekotāji ir spējuši tikt pāri šim naidam. Savukārt cibiņš basta cibā komentāros jau kādam solīja sadot pa purnu. Tas labi parāda, ar kāda līmeņa cilvēkiem mums ir darīšana.

Basta ir arī faktoloģiski nepareizs: izsūtāmo sarakstus neveica bāleliņi jeb latvieši. To darīja okupantu varas spēki, ļoti nopietnā līmenī. Vēsturnieki jau ir skaidrojuši, ka tas nebija tā, ka kāds skaudīgs kaimiņš pasūdzējās vai iekāroja viņa mitekli.

Savukārt antisemītiskie nemieri Amsterdamā turpinās jau bez ebreju iesaistes: https://x.com/visegrad24/status/1856092898468524528

Atcerēsimies šo. Visā šajā diskusijā es varēju piekrist vienīgi nelaiķim indulgence. Viņam tiešām bija labas zināšanas un izpratne par vēsturi:
http://klab.lv/users/gedymin/96313.html?thread=571449#t571449

Šī tēma, ka rietumu kultūra ir vāja un pagrimusi, ļoti bieži parādās visādu alternatīvu prātotāju ierakstos. Bet tam nav īsti pamata. Kopš esmu sācis lasīt ekonomistus, tiek apstiprināts, ka arī ekonomika rietumu valstīs ir spēcīga un uz stabiliem pamatiem. Jā, ir zināmas problēmas un arī kultūrā ir zināmas novirzes, kuras ir jārisina, bet nav nekāda pamata runāt par rietumu civilizācijas norietu vai sabrukumu. Tieši otrāda – visa pasaule pamazām pārņem rietumu kultūras tradīcijas. Pat tās valstis, kas formāli ir pret (Krievija, Ķīna utt.), patiesībā vēlas būt kā rietumi, tikai to diktatoriskās valdības pretojas.

Atcerēsimies Orbānu, kurš daudziem alternatīvajiem ir elks un stingrais vīrs pret rietumu kultūras degradāciju? Viņa politikas ir pilnīga neveiksme, ar ekonomiku iet sliktāk nekā Latvijā utt. Turklāt varbūt viņam pat ir taisnība imigrantu jautājumā. Taču nesaskaņas vienā lietā nedrīkst būt iemesls, lai pilnībā noraidītu rietumu kultūru.

Es arī varu teikt, ka Eiropai šobrīd ir daudz jādomā par izaugsmi. Kamēr ASV attīsta augstu tehnoloģiju uzņēmumus, tagad arī čipu ražotnes, Eiropa tā vietā spriež par pudelēm piesietiem korķīšiem. Bet tas nav noraidījums Eiropas kultūrai. Tā ir vienas problēmas identificēšana un vēlme to izlabot, lai Eiropa kļūtu vēl stiprāka. Un mēs to noteikti izdarīsim, jo Eiropā ir daudz gudru cilvēku, kas pie tā strādā.

Ārkārtīgi skaista maza filmiņa par burvību mežā un cilvēku sirdīs.

Man tagad patīk lasīt ekonomistus, jo viņi visobjektīvāk spēj izvērtēt ar Trampa ievēlēšanu saistītos ieguvumus un riskus. Tur nav nekādas muļķību par nelegāļu deportācijām (tas ir vienkārši par to, ka likumi ir jāievēro) vai to, ka gejus tagad saliks cietumos (pilnīgas muļķibas).

Viena lieta piesaistīja uzmanību. Demokrāti bija palielinājuši naftas ieguvi ASV, lai samazinātu degvielas cenas. Tas viņiem bija veiksmīgi izdevies, bet neviens par to negribēja atklāti runāt, jo baidījās, ka vēlētāji tad viņus vainos par zaļo ideālu nodošanu. Lūk, pie kā noved klimatisma reliģija – ka ir jāslēpj pat politikas, kas ir labas un visi normāli cilvēki atbalstītu, jo tās nepatiktu klimata ekstrēmistiem.

Saprotams, ka mērķis ir pāriet uz elektriskajiem auto, un tas ir tieši tas, ar ko nodarbojas Īlons un citi e-auto ražotāji. Bet šī pāreja nevar notikt vienā mirklī, tāpēc šobrīd ekonomikai ir vajadzīga arī nafta. Ja piebremzējam ekonomiku, tad arī e-auto ražošana bremzēsies. Tas ir jau ir nedaudz Eiropā noticis, kur e-auto tirdzniecība ir samazinājusies. Degrowth ceļš nav reāls, tā vismaz saka visi ekonomisti, kas kaut ko saprot šajā lietā.

> Lauva iesnu dēļ neaizgāja uz skolu.

Es jau protams, nezinu visas detaļas, tāpēc arī nekritizēšu konkrēto gadījumu, bet vispārīgi neiet uz skolu iesnu dēļ ir aplami. Bērnam ieguvums no skolas daudz reižu atsver riskus no iesnām vai vieglas saaukstēšanās.

Pat nerunājot par konkrēto gadījumu, šis labi raksturo, ka kovids ir radījis to, ko daži sauc par mūsdienu reliģijām – kovidisms, klimatisms un dženderisms. Laiks visu noliek savās vietās, un paredzams, ka šīs lietas tiks ierobežotas, jo ir radījušas pārāk daudz traucējumu normālai sabiedrības funkcionēšanai.

Lauva iesnu dēļ neaizgāja uz skolu. Un uz tikšanos ar savu tēvu, kā rezultātā K. jau otro dienu nes man ārā smadzenes: basically viņš gribot vest Lauvu pie ārsta, lai ārsts apstiprina, vai Lauva patiešām ir slims. Un ja slims, vai tiešam tik slims, kā es saku, un kā viņu jāārstē, un varbūt viņu jāārstē pilnīgi citādāk nekā to daru es. Jo citādāk K. neko nesaprotot, un viņam esot tiesības saprast, un zināt, un būt lietas kursā, un tas viss tikai manās interesēs, un kopējie mērķi un saskaņotās vadlīnijas bērnkopībā, bla bla bla.
Pajautāju, kāpēc viņam liekas, ka viņš sapratīs dakteri, kas veltīs viņam 15 minūtes, nevis divas dienas, kā es tagad. Un ja viņš vēl neliksies mierā, tad pieprasīšu arī ārsta izziņu, ka viņš pats vispār ir pilna prāta. Un tad vēl izziņu par ārsta kompetenci un pilno saprātu.
Jo pagaidām man tas nav saprotams, un man arī ir tiesības, vai zinies!