Kovida laikā viss naratīvs bija par to, ka šī nepieredzēta pandēmija, iespējams, vislielākais apdraudējums cilvēcei 21. gadsimtā. Ja mēģināji iebilst, tad sākās histēriskas balsis par to, ka tā ir nodevība pret sabiedrību, sociopātija un fašisma idejas.

Ja tas bija tik būtisks notikums, tad varam sagaidīt, ka to uzreiz neaizmirsīsim, bet vēl ilgi to atcerēsimies, izvērtēsim, runāsim, uzņemsim filmas, rakstīsim grāmatas utt.

Taču šie paši panikas cēlēji šodien noraidīs šādas runas ar piezīmēm “atkal tu par to kovidu”. Patiesībā tā ir tikai nevēlēšanās atzīt, ka viņa panika nebija pamatota. Viņi jūtas vainīgi par visu nodarīto postu šajā laikā, tāpēc vēlas, lai par to tagad klusētu.

https://www.spiked-online.com/2024/04/17/sweden-has-been-vindicated-on-covid/

Grafiks, kurš bija precīzi prognozēts jau 2020. gada aprīlī (1 mēnesi pēc pandēmijas sākuma):

Ciba jau sen vairs nav diez ko aktīva. Spameri ir to izbojājuši un arī daudzi toksiski cibiņi. Kāds cibiņš ik pa laikam izdzēšas, pēc tam atgriežas, uzraksta kaut toksisku, piemēram, ka antidepresanti ir lobotomija, pēc tam aizvainoti sūdzas, ka ciba viņam ir pārāk toksiska un izdzēšas atkal.

Lai tiešsaistes kopienas efektīvi darbotos, tajās vienmēr ir vajadzīgs kāds moderators. Pat Īlons Masks, kura uzskati par vārda brīvību ir daudz daudz plašāki nekā citos sociālajos tīklos, saprot, ka ir jābloķē ekstrēmi gadījumi. Viņam tas ir bizness, un no šī vārda nevajag baidīties.

Cits cibiņš teica, ka šeit jau visi sen raksta aiz atslēgām. Man tā arī šķiet neprasme lietot sociālos tīklus. Laikam tas vairāk raksturīgs vecākiem lietotājiem, jo jaunākie labi saprot, ka ideja par cibu kā izkliedēto intimitāti ir pilnīgs bulšits. Pati intimitātes definīcija ir pretrunā šai idejai. Cibas aizsākumos kāds laikam izdomāja šo absurdo salikumu un pārsteidzoši, cik daudzi tai noticēja un ar to mocīja sevi. Sociālajos tīklos nav jāraksta par intīmām, dziļi personiskām lietām. Ir jāraksta par lietām, kas ir svarīgas daudziem, nevis tikai mums personīgi.

Visvairāk man iespaidu ir devusi tieši Skota Aleksandra kopiena. Iespējams, tāpēc, ka viņš ļoti prasmīgi prot to moderēt – atļaut viedokļu dažādību un tai pašā laikā banot tos, kas ir rupji un traucē diskusijām. Kaut kādā ziņā es pat nepiekrītu vairumam viņa ideju – es neatbalstu kriptovalūtas, es neticu AI riskiem, arī par masku efektivitāti un pandēmiju man tagad ir citāds, vairāk zinātnē pamatots viedoklis. Bet tik un tā no viņa es esmu ieguvis visvairāk, kā var sadzīvot ar dažādiem viedokļiem un bīdīt idejas, kuras būs nevis skriešana ar pieri sienā, bet radīt reāli iespējamas izmaiņas.

Uz politiku var raudzīties ar noliegumu – visi politiķi ir zagļi un korumpēti karjeristi. Var raudzīties uz to citādi: ka tas ir līdzsvars, kurā valda noteiktas idejas. Atliek tikai skatīties, kur šo līdzsvaru var nedaudz pabīdīt uz vienu vai otru pusi, un kaut nedaudz uzlabot to, ko mēs vēlamies uzlabot. Piemēram, mēs nevaram panākt, ka NATO uzbrūk Krievijai. Bet mēs varam atbalstīt, ka rietumu valstis sniedz noteiktu palīdzību Ukrainai. Ja kādreiz likās neiespējami, ka NATO nodos Ukrainai iznīcinātājus, tad šodien tā ir realitāte.

Ar to arī atšķiras cilvēki, kas kaut ko sasniedz politikā, no tiem, kas nesasniedz. Daudzi lamā Progresīvos, ka viņus idejas ir aplamas. Bet tai pašā laikā Progresīvie vislabāk saprot šo politisko principu. Viņi nesūkstas, ka viņu trakās idejas kritizē un netiek īstenotas. Tas ir tikai aizsegs tam, ko viņi prot darīt labāk – vērot politisko vidi un atrast to brīdi, kad līdzsvars ir izkustējies un kad var izbīdīt kādu svarīgu pasākumu, piemēram, ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu.

Liels prieks par ASV valdības lēmumu par palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Šorīt pie paša darbiņa auto uzbrauca elektriskajam skrejritenim. Luksoforā nupat bija iededzies sarkanais (abiem), ātrums arī noteikti pārsniedza atļautos km (arī abiem). Skrejritenis zem riteņiem, pusaudzis, kas bija pie tā stūres - vismaz man likās tāds pavisam jauns un maziņš - vispirms uz kapota, tad uz ielas. Un var teikt, ko grib par skrejriteņiem un to braucējiem, bet man viņa šausmīgi žēl. Un es ļoti, ļoti ceru, ka viņam viss būs kārtībā.

jau kādu gandrīz nedēļu iepriekš tika izsludinātas ļoti ekstrēma laika prognozes.
bet, vai tu, cilvēks [un vispār Emirāti] varēji būt gatavs kam šādam?
https://www.khaleejtimes.com/uae/uae-no-electricity-internet-water-in-several-areas-after-heavy-rains
https://www.khaleejtimes.com/uae/weather/uae-red-alert-issued-as-hazardous-weather-intensifies-across-country

kaut kādus īsviģikus var arī iekš instas @lovindubai un @gulfbuzz palūrēties.

vienvārdsakot, pizģets bija, jā.
labi, es strādāju visnīcu biznesa sfērā, mēs nomenedžējām kolēģus izmitināt tepat, brīvos numuriņos (ar gandrīz 97% mūsu iestādes aizņemtību).
bet bija cilvēki iesprūduši gan birojos, gan uz ielas, gan metro stacijās, jo vienbrīd metro vienkārši pateica - čaukakau, kāpjat laukā. un tu stāvi viss tur tāds, nekurienē, ūdens uz ielām no "līdz ceļiem" līdz "līdz kaklam", gāž kā no spaiņiem, vējš rauj visu pa gaisu (arī dīvānus no balkoniem, jā)....un gaidi labākus laikus, lai līdz mājām kaut kā tiktu.
es mēģināju izveikt savu parasti 7 minūšu mājupbraucienu, jo dzīvoju tak tepat, pār pa šoseju no darba. kā tad! pie pirmā luksofora man pa manu joslu jau pretī brauca, jo tālāk esot viadukts applūdis un nekur netikt. aizpeldēju ar savu auto atpakaļ uz darbu, un vēlāk kaimiņš atbrauca pa ceļu neceļiem man pakaļ ar savu, daudz lielāko auto. pa stundu kaut kā mājās tomēr tikām.
šodien arī vēl ļoti daudzi ceļi ir ciet. uz darbu es tiku, bet atpakaļbraucamais viadukts ir vēljoprojām smagi applūdis, tā ka būs atkal pa apkārtceļiem kaut kur jāmaldās.

šāda vētra un lietus neesot redzēti pēdējos 75 gadus.
https://www.khaleejtimes.com/uae/uae-witnesses-record-breaking-rains-highest-in-75-years

bet, šodien darbā ar finansu kolēģi ēdam gardu muti Dubajas roltona ekvivalentu, jo neviens restorāns pagaidām neko vēl nepiegādā, un skrollējam sociālos mēdijus, krustus mesdami, ka mums reāli noveicās, salīdzinājumā ar citiem rajoniem.

https://twitter.com/TeamYouTube/status/1779459005917618241

Dr Asima Malhotras liecība tiesā tika ierakstīta un publicēta youtube vietē, un youtube uzreiz to nobloķēja kā neatbilstošu youtube noteikumiem.

Kā gan liecība tiesā var būt neatbilstoša sociālo tīklu noteikumiem? Galu galā tur netika apspriests nekas sensitīvs vai piedauzīgs.

Tagad youtube ir atjaunojis šo ierakstu, bet daudzi citi, kas mēģināja to pavairot, joprojām ir bloķēti. Oriģinālais ieraksts joprojām nav pieejams, bet ir pieejams tviterī: https://twitter.com/SatuTiihonen/status/1779414990694310372

Ko teiksi anti-projekcija? Joprojām apgalvosi, ka nav nekāda kultūru kara, kurā viena puse cenšas cenzēt otru pusi tikai tāpēc, ka nepatīk tās viedoklis?

Tas, cik spēcīgi Izraēla ar ASV un citu rietumu un arābu valstu atbalstu atvairīja Irānas uzbrukumu, liek secināt sekojošo:

1) Baumas par rietumu vājumu nav pamatotas. Rietumi ir ļoti spēcīgi. Rietumu trūkums ir demokrātija, kas reizēm liek strīdēties, neļauj ātri vienoties vai liek pieņemt sliktus lēmumus.

2) Viedoklis, ka Izraēla atrodas naidīgu valstu ielenkumā, nav pilnībā patiess. Visdrīzāk ir tā, ka jebkura politika ir daudzšķautnaina. No vienas puses arābu valstis ienīst Izraēlu, no otras puses tās saprot, ka tā ir attīstītāka un visos aspektos labāka nekā arābu valstis. Tām patīk kritizēt Izraēlu par tās rīcību Palestīnā, bet labi apzinās, kas pašas ne ar ko nav labākas. Tāpēc arī tās uzreiz atvēra savu gaisa telpu Izraēlai, lai notriec Irānas dronus.

3) Kāpēc Ukrainai netiek dota tik liela palīdzība kā Izraēlai? Manas domas ir tādas, ka rietumos ir ļoti daudz tādu, kas joprojām simpatizē Krievijai un uzskata Ukrainu par leģitīmu Krievijas ietekmes zonu. Patiesībā arī Latvijā tādu ir daudz, pat starp politiķiem. Tāpēc arī politiskais process ar vajadzīgā līmeņa palīdzības sniegšanu Ukrainai ir iestrēdzis.

Šī ir ļoti svarīga liecība: https://twitter.com/thackerpd/status/1778751276378931327

PVO vadošā vakcinācijas eksperte Somijā tiesā liecināja, ka viņa 2021. gada vasarā konsultēja valdību, ka vakcīnu pases/mandāti nav pamatoti, jo bija zināms, ka vakcīna neierobežo kovida infekcijas izplatību. Valdība viņas padomus ignorēja un tik un tā ieviesa vakcīnu pases.

Šis apgāž konspirācijas teorijas, ka PVO ir kāda sazvērestība kontrolēt valstis un iedzīvotājus. Vēlreiz atgādināšu, ka PVO nespēlē lielu lomu attīstītajās valstīs. Tur tā vairāk darbojas kā vienotu standartu ieteicēja. Piemēram, mēs UK lietojam PVO sāpju skalu (https://en.wikipedia.org/wiki/Pain_ladder). PVO ir daudz nozīmīgāka attīstības valstīm. Piemēram, ja valstī nav labi attīstītas medicīnas sistēmas, tad tās var izmantot PVO būtisko zāļu sarakstu (https://en.wikipedia.org/wiki/WHO_Model_List_of_Essential_Medicines). Ne Latvijai, ne UK tas nav būtisks, jo šajās valstīs ir attīstīta medicīnas sistēma vai pārvaldība un šīs zāles jau ir pieejamas. Savukārt, piemēram, Afganistānā, kur valdībā nav ekspertu, kas skaidri zinātu, kādas zāles ir nepieciešamas, var izmantot šo PVO zāļu sarakstu, lai plānotu zāļu iepirkumus, formulāriju, aptieku sistēmu un ieteikumus ārstiem.

Ir satraukums par jauno PVO līgumu, kas likšot valstīm atkārtot kovida laika mājsēdes un ierobežojumus bez vajadzības. Man nešķiet ticami, ka PVO eksperti ir tik neprofesionāli.

Dr. Hannas Nohinekas liecība pierāda, ka problēma ar kovida ierobežojumiem bija nevis PVO eksperti, bet tieši valdības, kuras ļāvās panikai un kuras noraidīja pat PVO ieteikumus neslēgt robežas, neieviest mājsēdes un vakcīnu mandātus. Tā vietā valdība izvēlējās klausīties pseidoekspertus, kuriem nebija pieredzes ar epidēmijām un infekcijas slimībām.

Cilvēkiem ir vispirms jāatzīst, ka viņi kovida dēļ ļāvās pārmērīgai panikai, un panika nodarīja vislielāko ļaunumu.