Apsalūti dīvainas izjūtas...
Protams,ka pasaulē es droši varu izdzīvot arī bez tevis.Ka dzīvoju pirms daudziem gadiem,nemaz nezinot,ka tu esi!Tad pratām bija miers un emocijas apsalūti nešūmejās,kā rūgstošais vīns pakrūtē.Šobrīd es dzīvoju zinot,ka esi,kāds esi un dīvainība ir tieši šai apstāklī,ka es esmu ar mieru tevi Mīlot ļaut,tev iet,jo ar varu mīļš nekļūsi,lai gan Ego iekārienu pabarot man izdotos,noteikti uz laiku sasaistot komunikācijā izraisot skandālus.Šodien aiz loga ir pelēka diena,pelēka,drūma un es guļu gultā,kura bija mūsu ar visām,par un pret.Gan kašķiem,gan smieklos slīkstošiem skūpstiem!Gulēt tajā ar citiem ir sarežgīti jo ķermenis tomēr prasa to,kas tam patīk un galvā notiek tieši tas,ko sauc par nespēju pieņemt,ka tikai tu vari izvelēties būt vai nebūt ar mani kopā!
Krūze zaļās tējas ,svece un fonā lieliska mūzika,sprakšķoša krasns ,kā apliecinājums ,ka esmu dzīvajos šajā pusē realiatei.Skūpstīt ,kādu kas pēc tusiņa apgūlies blakus un saukt tavā vārda ir amizants pārpratums,kas citus uzjautrināja vēl 2 dienas.Man sāpēja,tik no fakta,ka tas nebiji tu!Ko līdz sāpes,ja tās attīrot somas padara visu tik dīvainu miglā tītu.Man šodiena ir,kā dzīves,kaps jo es reali nedzīvoju bt eksisteju,,izvelku mēnesi pēc mēneša lai gan varu arī ieslēgt sučismu un pērties pa dzīvi,kā satrakots bullis iznesot sienās un sķeršļos lielus robus.Man nav savas profesijas un velme mācīties paliek tikai vēlme,kad tekošajā menesī īres miteklī man jamaksā reiķini.Arī mans vīrus ir bonuss ar kuru mani aktīvi sarūk līdz "0" dienās,kad izkāpt no gultas nespēju lai gan esmu jaunībā vēl pēc gadiem.Mokošās fiziskās sapes padara mani nervozu un viegli sakaitināmu.Tomēr arī šados brīžos esmu spējis mierīgi savaldīties un apskaut savu vientulību,jo tevis nav bijis.Alā sēdoš cilveks tads nu šodien sajūtos...un turpinu krāsnij kuroties domāt par miegu,,kas tik ļoti palīdz..pamosties jau atkal dzīvē ar možumu un lielisku garīgo!