tēvs kā vienmēr vājinieks un nevaris, tad nu šodien piezvanīju un noskaidroju, ka kremācija ir notikusi un pelni atgādāti atpakaļ mazpilsētā, tad nu drudžaini varēs nevarēt un organizēt kā parsti, bet jāzvana vietējam kantorim. kapu pārzinim šis nav zvanījis, izvadītājam (bez baigās izvadīšanas, vienkārši lai pasaka dažus vārdus) arī ne, ēdinātājiem arī ne (gribēs zināt cik ēdīs un kad rīkot! vaimanuvai) un neko nevarot kamēr nav urna. paprasīt kad būs lai plānot arī nevar.lol

no vienas puses - nereāli besī, no otras - viss kā parasti nekas neko nekur nekam nevienam (visi kopā!) un tad drudžaini, pa galvu, pa kaklu un sagājuši ragos, iztirinājuši mani un beigās apvainojušies
senči nesarunājas. es mātei piezvanīju pēc sarunas ar tēvu, viņš jau bija apvainojies un nemaz netaisījās zvanīt (lai viņa brauc uz to ekskursiju!) un tagad pēc trīs dienu brauciena uz SPA Sāremā šie vakar vēl nebija pārmijuši ne vārda
tēva māsa vispār kā akā iekritusi, iespējams šīza atkal saasinājusies un viņa sēž gultā, blenž sienā diennaktīm ilgi, bet visticamāk vienkārši baidās, ka paprasīs naudu bērēm. jo ar visu lētāko tēvs jau esot samaksājis astoņus simtus un vēl vajadzēs vismaz 500 par ēdināšanu un viņam tas ir daudz, pat ar visu tūkstoti, ko iedeva valsts no vecamammas pensijas.