patiesībā tās bēres bija necerēti labas: visi radi prata uzvesties (tēvs saka jo vecamammas māsai ielēja glāzītē katru reizi kad šī ievilka dziļāku elpu. par tās skandalēšanos, kad kāds bija ierakts viņas kapos jau apbedītāji bija dzirdējuši kaut arī pagājuši vairāki gadi), ceremonija bija ļoti īsa - 15 minūtes, un sākās bez tēva, kas aizgāja uz pie citiem vārtiem meklēt viņas brāli un māsu. nereāli koda odi, prom ejot nedaudz lija lietus. zemē guldīšana bija kā jau maniem radiem - maza jauka melna gaumīga urna iesieta baltā lentē, nolaida viens racējs un lina dvieli (nolaišanai) uzlika virsū jo vakar birojs esot bijis ciet. blakus kapiņiem no rīta uztaisīju pušķus no zaļām hortenzijām un papardēm, ļoti labi izskatījās. visi pēc kapsētas bija uz mielastu (izņemot izvadītāju, kam tā diena bija konveijers), neviens no radiem nenotinās. kafejnīca fūru placī bija normāla, ēdieni ļoti garšīgi, bērni pie galda mācēja uzvesties lai gan diezgan garlaikojās. visi (izņemot dažus kas nebija LV vai kam nezinu vai paziņoja) satikās, nesaplēsās, es atkal iepazinos ar dažiem brālēniem.
vienu laiku pārdzīvoju, ka neieliku to ziņu avīzē, bet no otras puses vecamamma negribēja nu i labi ka tā. pēc vienas draudzenes bērēm viņa sašutusi stāstīja kā viņai skauž, ka tā ņēmusi un nomirusi un ka viņa arī tagad grib lai kremē un tad pa kluso ierok zemē un viss un nekādu mielastu nevajagot, es sasmējos un teicu ja gribi, kremēsim, bet uz kafejnīcu gan iesim. vaimanuvai, bet es negribu. es gan varbūt gribu un tav jau neviens vairs neprasīs. nosmējāmies
šodien caur trakās vīramātes trako māsu nāca pirmās atsauksmes: mana trakā tante esot teikusi, ka racēji to zārku esot dauzījuši lai urnu var uzrakt virsū. kādu zārku, to, kurš no 1992.gada jau sen kā sapuvis?! prasīju :D
tad es padomāju un izdomāju ka šī ģeniālā doma gan jau radusies nevis manai trakajai tantei, bet manas trakās tantes trakajai tantei. a.k.a. vecamammas māsai. pie galda tā nošokēja manus brālēnus ar savām vaimanām par to kad tad (kurā dienā pēc nāves) to dvēseli sūks no tiem pīšļiem ārā un ka nabaga kremētie nevarēs normāli augšāmcelties, nebūs tai dvēselei vietas bet ko ta tie nabaga apraktie - visu mūžību kā puveklim jāstaigā
mūsu mirstīgajam prātam nav jādomā par tādiem sīkumiem es atteicu, gan jau viss tiks forši sataisīts un gan vietas pietiks gan nebūs jāsmird es teicu vedot skuķus pačurāt
/šī vienās citās bērēs Amerikas brālēnam esot pajautājusi, kas viņam as seju, nav kaut kāds sifiliss? (19 gadi. pūtītes) Neaplaidīsi?
bēdīgi tomēr un baigi nomāc visi tie apklātie spoguļi (ķemmēšos laikam mašīnā.lol)
bet ir arī jauki: rižiku ieliku leļļu ratos un šis tīri labi bija vizināms. apstrādāju pret parazītiem, pilnai laimei būtu tikai jāpārbauda vai jau nav čips un jāsameklē kādas ideālas mājas.
es sapņoju, ka viņš varētu dzīvot kā biezais - vienīgais kaķis (mūsējos grib apcelt. ķipa mīlīgs, bet greizsirdīgs. sunim arī gribēja mīkstu ķepu uzšaut, jo mēs redz kad viņš izkāpa no klēpja, suni pačubonājām) mājā ar dārzu un terasi vai tml. izdzenātu visādus svešos kupicu licējus un būtu mīlēts un izlaidies kā sūds uz šķipeles. varbūt kāds grib paverdzināties? nereāli smuks, ļoti mīlīgs, pa dārzu staigā pakaļ, ar bērniem kolosāls, rotaļīgs. ir ar potenciālu iet pie pavadas staigāties :D
nereāli žēl, bet es tiešām pati nevaru
tēvs kā vienmēr vājinieks un nevaris, tad nu šodien piezvanīju un noskaidroju, ka kremācija ir notikusi un pelni atgādāti atpakaļ mazpilsētā, tad nu drudžaini varēs nevarēt un organizēt kā parsti, bet jāzvana vietējam kantorim. kapu pārzinim šis nav zvanījis, izvadītājam (bez baigās izvadīšanas, vienkārši lai pasaka dažus vārdus) arī ne, ēdinātājiem arī ne (gribēs zināt cik ēdīs un kad rīkot! vaimanuvai) un neko nevarot kamēr nav urna. paprasīt kad būs lai plānot arī nevar.lol
no vienas puses - nereāli besī, no otras - viss kā parasti nekas neko nekur nekam nevienam (visi kopā!) un tad drudžaini, pa galvu, pa kaklu un sagājuši ragos, iztirinājuši mani un beigās apvainojušies
senči nesarunājas. es mātei piezvanīju pēc sarunas ar tēvu, viņš jau bija apvainojies un nemaz netaisījās zvanīt (lai viņa brauc uz to ekskursiju!) un tagad pēc trīs dienu brauciena uz SPA Sāremā šie vakar vēl nebija pārmijuši ne vārda
tēva māsa vispār kā akā iekritusi, iespējams šīza atkal saasinājusies un viņa sēž gultā, blenž sienā diennaktīm ilgi, bet visticamāk vienkārši baidās, ka paprasīs naudu bērēm. jo ar visu lētāko tēvs jau esot samaksājis astoņus simtus un vēl vajadzēs vismaz 500 par ēdināšanu un viņam tas ir daudz, pat ar visu tūkstoti, ko iedeva valsts no vecamammas pensijas.
mielasta vieta ir atrasta, pavāre arī esot (20+ cilvēkiem, es tēvam teicu īzī, vajadzēs vēl vairāk), nav zināms kad, jo tas atkarīgs no tā, kad atdos pīšļus. šajā sestdienā zāle jau aizsista, es viņam saku varbūt uzreiz ieplānojam pēc nedēļas sestienā vai svētdienā. vaimanuvai, nezin kad būs urna. racēji esot sarunāti, par izvadīšanu vēl nav skaidrs, viņš grib savu paziņu (klasesbiedru?) nezinu vai caur apbedīšanas kantori vai kā. neesot skaidrs kas ar skujām. nozāģēs pie mājas egles zarus (manus pēc kaut visu egli, vismaz mājai neuzgāzīs virsū) nu jā, nu jā, jāpadomā. neesot skaidrs ko ar to mielastu. 24 eiro par cilvēku, četri otrie, vīna glāzīte pašā sākumā ieskaitīta, bet neko viņš nesaprotot, lai mana māte pēc ekskursijas kārto. māte pirms visa vispār kratījās vaļā kā velns no krusta, lai beigās nebūtu vainīga. es teicu lai iedod man numuru, sarunāšu ja šis ir ar mieru, bet nu vēl redzēsim vai vajadzēs. vieta kapos nav normāli sarunāta jo tam arī vajagot urnu :D
vajadzētu piezvanīt tēva māsai, bet tai laikam atkal slikti ar galvu vai apvainojusies uz visu pasauli. bet nu vismaz pateicu, ka izstāstīju visiem savas paaudzes attālajiem brālēniem/māsīcām, ja gribēs - atbrauks.
un naudas jau tāpat nekad nav, gan jau neizputēs, vismaz ar godu zemē jādabū, iespējams pēdējā reize kad radi satiekas
aizbraucām uz kapsētu, viss vietā un arī neviens koks nav uzgāzies, skaidrs gan, ka visiem citiem ar miršanu labāk nesteigties, jo it kā būtu kur uzglabāt pa virsu, bet tad sarežģīti ar kapakmeņiem :D ir ok, ja visus jākremē, tēvs sašvacis, nebija iekšā pacelt šo tēmu. vajadzētu tur ieviest spaini un slotu. un soliņu - visi sagrabējuši, lai ir kur piesēst
glabājamāa drēbes sameklējām, bet tagad tik atcerējos, ka kurpes taču arī vajadzēs, ne? (pirmā pieredze šajā jomā) un tas ir sarežģīti jo viņa humaplās pirka kas nu pagadās un der primāri pēc cenas, kā post factum uzstīvēt nav ne jausmas, bet ja nu kas varbūt var humpalās nopirkt jaunas, vēl jau ir laiks
atcerējos par viņas brāļa sievu Ludmilu no Pļavniekiem, nez tik kur telefonu atrast un vai nav nomirusi pa šito laiku
un par Frici Plosta kapos kur vispār iespējams jau aktēts apbedījums, jo vecamamma nezinu kad pēdējo reizi bija, bet ja tur vairs neglabā moš neviens nav uzrakts pa virsu
