26. Marts 2022 (23:17)
Tā sajūta ir tāda, ka tur šobrīd notiek viss Baigais gads vienā mēnesī (un ļoti ceru, ka tikai vēl drusciņ ilgāk), bet patiesībā tas labi nebeigsies vismaz vēl manas dzīves laikā. Un vēl man jādomā un rūgti jāsmejas par visām tām prognozēm un sankcijām (to kā paši ievēroja var redzēt, krievi labi bliež ar franču un vāciešu pārdotajiem ieročiem) jo tur ir liela masa, ļoti daudz cilvēku ar Pārliecību. Un kaut kā jau arī nacistiskā Vācija tāda kļuva un cilvēki bija tik ticīgi, ka jau krietnu laiku pēc tam cilvēks, kuru invalīdu ratiņos (jo noķēra jau krietni vecu) teica, ka nav taču ko nožēlot, tie taču bija ž.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tā ir, diezgan reliģisks kults tas bija, Dievs ar mums uz aprocēm, jā. Es šajās dienās domāju par Heidegeru, kurš tā arī loģiski nepaskaidroja savu nostāju, tikai to, ka vadonim skaistas rokas...
Pēc kara bija liels apkaunojums būt vācietim un runāt vāciski, ne tikai tāpēc, ka zaudētāji. Krievija tā arī II pasaules kara noziegumus nav atzinusi, jo viņi skaitījās lielie atbrīvotāji.