Tā ir, diezgan reliģisks kults tas bija, Dievs ar mums uz aprocēm, jā. Es šajās dienās domāju par Heidegeru, kurš tā arī loģiski nepaskaidroja savu nostāju, tikai to, ka vadonim skaistas rokas...

Pēc kara bija liels apkaunojums būt vācietim un runāt vāciski, ne tikai tāpēc, ka zaudētāji. Krievija tā arī II pasaules kara noziegumus nav atzinusi, jo viņi skaitījās lielie atbrīvotāji.