tā kā man bērnībā bija baisa diēta, kas sastāvēja no kāpostiem un rīsiem, es neciešu ne vienus, ne otrus. tos pēdējos gan šad tad taisu, kopš atklāju, cik tie tomēr var būt dažādi. ne tikai pliekani un bez garšas. bet tagad, ciba, man vajag lai tu mani glāb no kāpostiem. man ir aptuveni pieci kg. iespējams rīt nāks vēl. un kapātos balodīšus pēcnācēji smādēja, milzīgs katls jāizēd divatā ar vīru.
pēdējā reizē, kad samalu salātos arī smādēja. priekš sevis es sataisīšu kāpostu+burkānu+krējumu+citronskābi, bet ar visu to, ka tie labi stāv, tik strauji kā jauni nāk klāt, mēs tomēr neapēdīsim.
receptes studijā!
O, man kāposts ir gandrīz vai mīļākais dārzenis!
Mūsmājās ēdam divos veidos:
(1) Svaigu sagriež vidēji lielās šķēlēs (vizuāli - vnk no viena sāna sāk griezt ripas, kuras pēc tam vēlreiz var gareniski pārgriezt). Uzkaisa sāli pēc patikas un ēd. Šis ir mans mīļākais kāpostu patēriņa veids. Daži kāposti ir sīvi un šādi neder, bet pēdējos gados tādi reti gadījušies.
(2) Kāpostu sarīvē, drusku saspiež, lai nedaudz sasulojas, uzkaisa sāli un iemaisa skābo krējumu. Šie ilgi nevar stāvēt, taisu tik, cik uzreiz apēdīs.