Kad gatavo brokastis, domā par citiem
(neaizmirsti ēdienu baložiem).
Kad ved savus karus, domā par citiem
(neaizmirsti tos, kas meklē mieru).
Kad maksā savu ūdens rēķinu, domā par citiem
(tiem, kurus zīda mākoņi).
Kad atgriezies mājās, savās mājās, domā par citiem
(neaizmirsti cilvēkus nometnēs).
Kad guli un skaiti zvaigznes, domā par citiem
(tiem, kam nav, kur gulēt).
Kad atbrīvo sevi metaforā, domā par citiem
(tiem, kas zaudējuši tiesības runāt).
Kad domā par citiem tur tālumā, domā par sevi
(saki: "Ja vien es būtu svece tumsā").
mahmūds darvīšs, محمود درويش
As you prepare your breakfast, think of others
(do not forget the pigeon's food).
As you conduct your wars, think of others
(do not forget those who seek peace).
As you pay your water bill, think of others
(those who are nursed by clouds).
As you return home, to your home, think of others
(do not forget the people of the camps).
As you sleep and count the stars, think of others
(those who have nowhere to sleep).
As you liberate yourself in metaphor, think of others
(those who have lost the right to speak).
As you think of others far away, think of yourself
(say: “If only I were a candle in the dark").
Nē, lai paliek. Pieņemu labojumus, man nebija laika baigi iedziļināties un mocīties, bet ļoti gribējās savā cibā
tu gribi tur 'ko zīda mākoņi'?
Es par to sveci tumsā domāju, man kkā baigi sasaistījās ar grāmatu par Māti Terēzi, tāda balta, kristiešu izdevuma, un vispār ar senu to kristīgās dzejas tradīciju, kam saknes apmēram pie Vidusjūras un seno laiku lūgšanām un gandrīz bizantisku tradīciju. Kkāda alūdija?
Man šodien nestrādā galva, bet kaut kas uz to pusi