Padomu vajag.
1) nr.1 pilnīgi patoloģiski visu laiku komandē un regulē visus pārējos. Kā spēlēties, ko spēlēties ko teikt, kur stāvēt un vēl arī kā abiem pārējiem savā starpā spēlēties. Nu tā, ka no otras istabas atskries nokontrolēt.
2) uztaisījuši bandu un māsu neņem bariņā. Nu tā, ka vienai ļauj kāpt savā gultā, ar otru ne tikai demonstratīvi nespēlējas, bet vēl mērķtiecīgi sakacina.
Paņēmu vakar saraudājušos lielajā gultā, vienai pašai aiz aizvērtām durvīm izlasīju grāmatu, bet pat ja viņai kaut ko labu tas iedeva, abiem pārējiem ātri vien pārgāja besis un atkal sākās sava republika.
Kaut kas ir jādara un ar steigu. Bet kas tieši? Man nav atskaites punkta, es esmu vienīgais bērns un nekādus labos piemērus no bērnības neatceros. Jā, ok, 1:1 laiku vajadzētu, bet tad ir jāizdomā kā to organizēt ja ir pandēmija. Lielo sūtīt bd?
Spēles ar kārtu? Nu tur riču raču, cirku u.tml?
Jā, ir banda 2:1. Un vēl gultas abiem vienā pusē ar galiem saliktas kopā. Bet viņiem vienkārši arī ļoti sapas temperamenti.
Ir, protams, komandēšana, jo es nevaru būt vairākās vietās vienlaikus, īpaši ja ir jānovāc pēc ēdienreizes virtuve, jāslauka kādam dibens vai tml. Un tad, kad es atnāku vairs nav citas opcijas kā komandēt.
Un ar tām sekām arī nav nekādas skaidrības. Kas vispār ir tāds ok veids, kā iedot saprašanu par cēloņsakarībām, ja nav tāda ekrānlaika vai kaut kādas atalgojuma sistēmas.