Padomu vajag.
1) nr.1 pilnīgi patoloģiski visu laiku komandē un regulē visus pārējos. Kā spēlēties, ko spēlēties ko teikt, kur stāvēt un vēl arī kā abiem pārējiem savā starpā spēlēties. Nu tā, ka no otras istabas atskries nokontrolēt.
2) uztaisījuši bandu un māsu neņem bariņā. Nu tā, ka vienai ļauj kāpt savā gultā, ar otru ne tikai demonstratīvi nespēlējas, bet vēl mērķtiecīgi sakacina.
Paņēmu vakar saraudājušos lielajā gultā, vienai pašai aiz aizvērtām durvīm izlasīju grāmatu, bet pat ja viņai kaut ko labu tas iedeva, abiem pārējiem ātri vien pārgāja besis un atkal sākās sava republika.
Kaut kas ir jādara un ar steigu. Bet kas tieši? Man nav atskaites punkta, es esmu vienīgais bērns un nekādus labos piemērus no bērnības neatceros. Jā, ok, 1:1 laiku vajadzētu, bet tad ir jāizdomā kā to organizēt ja ir pandēmija. Lielo sūtīt bd?
Spēles ar kārtu? Nu tur riču raču, cirku u.tml?
6. Aprīlis 2021 (14:02)
Un es nejūtos komfortabli savam bērnam lai kāda būtu situācija sakot 'ej prom!' pat ja ir bijušas pāris reizes, kad nav citas opcijas.
Un vienkārši nav arī iespējams būt vienlaikus novestai līdz striķis-ziepes stadijai un ahujenna iejūtīgai, maigai un sirsnīgai 24/7. Es esmu pacietīga, bet ātri aizkaitināma un diemžēl neesmu salda kā cukura deserts. Labs cilvēks? Jā. Bet