no vienas puses jau forši glābt to planētu. no otras - baigi nogurdinoši. šodien no saldētavas izņēmu dārzeņu atliekas, saskrapstīju šo to arī no tā, kas mājās un izvārīju dārzeņu buljonu, kuru pēc tam lietoju ķirbju-apelsīnu biezzupai un pēdējo šampinjonu risoto. un tās apelsīnu mizas kopā ar sasaldētajām ābolu serdēm un diviem bēdīgiem āboliem izvārīju karstajā dzērienā. beigās tos slapjos biezumus sablendēju (jo blenderis tāpat jau izvilkts un gatavībā) un nolaidu podā. un to arī tikai tādēļ, ka pilnajā miskastē negribējās likt tik daudz slapjumu
kā šitādu ākstīšanos var apvienot nevis ar bakstīšanos un bērnu audzināšanu, bet ar pilnas slodzes darbu jeibogu nesaprotu.
lai gan tie dārzeņu atgriezumi ledusskapī baigi noder, kad ieplānota ātrā zupa, bet mājās nekādu jēdzīgu dārzeņu nav. vai sautējumā garšiņai kādu ķirbju mizu ielikt.
es vienkārši lieku saldējuma kastītē un maisiņā augšējā saldētavas atvilktnē un tad tur izroku ko vajag. plānās burkānu arī, visādus apžuvušos un apskretušos un apskrāpētos un bēdīgos, galvenais lai nav bojāts vai pelējis. kāpostu un brokoļu kacenus, kad bija ziema, nesot apsaldētās daļas, selerijas kātu sakneņa daļu, nesen sāku arī ārējo sīpola slāni, ja daļa ir pārkoksnējusies. un ķirbju mizas, bet tās es kā garšvielu jau kādus gadus 2 vai pat trīs vienmēr turu saldētavā. puravu lapas. galvenais nelikt to, kas ir indīgs. zaļās burkāna daļas u.tml. un tā kā man tur kkur mētājas arī diļļu kāti un pētersīļu zariņi, ir ok. dzert tāpat man neliekas labi, bet kā bāze der labi. gan jau var arī sasaldēt, man pagaidām viss labi izmantjies. un citreiz es to buljonu vāru, ja man ir tvaicējušies puķkāposti un ko un palicis tas šķidrums.
galvenais jau, ka kāpostveidīgajiem kacenā ir pats minerālvielu labumiņš. bet nu tur vajag lielu katlu un jānokāš, kas var būt čakars. vāru kamēr nezibesī. ir bijušas 40 min/stunda, ir bijušqas 20 minūtes un atstāts uz plīts katlā. sāli gan es nelieku, tikai smaržīgos un melnos piparus, lauru lapu un dažreiz ķimenes/kumīnu/koriandru, atkarīgs kā izmantos.