no vienas puses jau forši glābt to planētu. no otras - baigi nogurdinoši. šodien no saldētavas izņēmu dārzeņu atliekas, saskrapstīju šo to arī no tā, kas mājās un izvārīju dārzeņu buljonu, kuru pēc tam lietoju ķirbju-apelsīnu biezzupai un pēdējo šampinjonu risoto. un tās apelsīnu mizas kopā ar sasaldētajām ābolu serdēm un diviem bēdīgiem āboliem izvārīju karstajā dzērienā. beigās tos slapjos biezumus sablendēju (jo blenderis tāpat jau izvilkts un gatavībā) un nolaidu podā. un to arī tikai tādēļ, ka pilnajā miskastē negribējās likt tik daudz slapjumu
kā šitādu ākstīšanos var apvienot nevis ar bakstīšanos un bērnu audzināšanu, bet ar pilnas slodzes darbu jeibogu nesaprotu.
lai gan tie dārzeņu atgriezumi ledusskapī baigi noder, kad ieplānota ātrā zupa, bet mājās nekādu jēdzīgu dārzeņu nav. vai sautējumā garšiņai kādu ķirbju mizu ielikt.
Man jau šķiet, ka tajos ilgi vārītajos buljonos pa lielam nav nekā vairāk kā garša un varbūt kaudze histamīna. Drusciņ labākas zupas garšas dēļ neredzu, ka ir vērts ņemties.