Papļāpāsim par vieglākām tēmām?
Klau, kā ir ar to Birdgerton, ja neskaita melno karalieni, ir vēl kādas jokainas lietas? Man patīk vēsturiskās drāmas, jo tērpi un frizūras, bet besī, ja ir meh aktierdarbs, sižets kā punduris uz ķekatām, neatbilstoša valoda (ok, vajag lai var saprast, bet ir kaut kādas saprāta robežas) vai milzīgi klupieni jēdzieniskā ziņā?
Nu tur man nereāli besī Maknotas vēsturiskie, jo tur, īpaši tajā grāmatā, kur beibe nozaga kkādam skarbajam karotājam ērzeli, arī pati gandrīz nositās pie kraujas, neatceros kā sauca, bet tur ir viss tik pilns ar romantisma laikmeta idejām, tipa feminismu, un vēl šis tas no fundamentālām domāšanas lietām, kas tajā laikā vienkārši nebija iespējamas.
No otras puses Filipa Gregorija, kur viss maksimāli ticami man arī besīja. Lasīju, nevarēju nolikt malā un besījos, jo asiņaini. Nu un izrādās pēc viņas grāmatas arī būs (ir?) seriāls. Bet lai būtu pietuvināti, vajag arī šausmu un trillera elementus un tam man nervi par švaku.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es grāmatas neesmu lasījusi, tikai sērijas noskatījos, salīdzināt nevarēšu. bet mani fascinēja, cik skarba, autentiska visa vide, sabiedrība parādīta. nieka 200 gadi, bet sievietei ir absolūti cita loma, vieta, vērtība sabiedrībā. tāpat viņu tā laika dzīve - vienu brīdi francijas karaļa galms, otru skotijas dubļi, aukstums un gulēšana zem klajas debess. kaut kad palika arī garlaicīgāk, jo var just, ka meklēts, nu kur vēl to sižetu aizvest. bet man ļoti patika, ka sērijas bija garas un lēnas, nevis rikšiem ātri te tāds notikums, tur tāds, lai spraigi un tā, bet nē, tika dots arī laiks izrunāt, parādīt, izspēlēt kādu konkrētu notikumu. un galvenais aktieru pāris ar ļoti labu ķīmiju :)
lūk, visa šī nebija bridgetonā. viegla, romantiska izklaide, kad neko negribas :)