Papļāpāsim par vieglākām tēmām?
Klau, kā ir ar to Birdgerton, ja neskaita melno karalieni, ir vēl kādas jokainas lietas? Man patīk vēsturiskās drāmas, jo tērpi un frizūras, bet besī, ja ir meh aktierdarbs, sižets kā punduris uz ķekatām, neatbilstoša valoda (ok, vajag lai var saprast, bet ir kaut kādas saprāta robežas) vai milzīgi klupieni jēdzieniskā ziņā?
Nu tur man nereāli besī Maknotas vēsturiskie, jo tur, īpaši tajā grāmatā, kur beibe nozaga kkādam skarbajam karotājam ērzeli, arī pati gandrīz nositās pie kraujas, neatceros kā sauca, bet tur ir viss tik pilns ar romantisma laikmeta idejām, tipa feminismu, un vēl šis tas no fundamentālām domāšanas lietām, kas tajā laikā vienkārši nebija iespējamas.
No otras puses Filipa Gregorija, kur viss maksimāli ticami man arī besīja. Lasīju, nevarēju nolikt malā un besījos, jo asiņaini. Nu un izrādās pēc viņas grāmatas arī būs (ir?) seriāls. Bet lai būtu pietuvināti, vajag arī šausmu un trillera elementus un tam man nervi par švaku.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bet drāmas nebija pārmēru sarežģītas vai pagalam garlaicīgas?
Redzēju reklāmas rullīti ar aktrisi, kas stastīja par tērpiem, man ļoti iepatikās dažas detaļas, sacerējos!
Outlander izlasīju visu, kas bija iznācis, tiku laikam līdz Džeimija nāves grāmatai, kas vēl nebija iznākusi, vispirms pabeigšu un tad moš skatīšos, bet vēl jāpēta vai tur nav kas specifisks kas mani trigerē. Grāmatas bija krutas. Jā, daudz kur piesieties, viena mirklī bišķi apnika tas, cik smagnēja viņai sajūsma par iepriekšējās grāmatās sarakstīto, tomēr visnotaļ meistarīgi.