Vispār sāk rasties iespaids, ka vienīgā medicīnas nozare kurā pēc tautas domām mums nemelo un viss ir labi un jādara kā dakteris liek, ir zobārstniecība. Un arī ne jau no laba prāta, kad tu esi melns un maziņš un pa sienām rāpo, kā sāp, vai nu prasīs ko dur, kā dur, cik liela šļirce, cik resna adata, kādā leņķī dur un kurā vietā un vai vispār pareizi izdara. Kad jāsāk maksāt tad sāk domāt, bet tā kā kaut vienu reizi to piedzīvojot tas ir par daudz, arī sabiedētie tīra tos zobus kā un ar ko vajag. Ja sākas estētiskā puse, tad jau var iznesties. Visādi citādi vienalga kur un kādā krēslā, ja esi līdz tam aizrāpojis :D
not really. joprojām atmiņā tā blozga, kas, kad es saku, ka man sāp zobs, uzņem panorāmas rentgenu. par atsevišķu maksu, protams. nu kādā sakarā?