7. Oktobris 2020 (20:36)
Tikko uzzināju, ka Justīnei ir veca mamma un jauns tētis. Tagad jūtos neērti. Nevienu no viņiem nepazīstu
Interesanti, ko citi zin par mums. To, ka ir gliemeži man audzīte pavaicāja jau pirmajā nedēļā
:D
Comments
|
Posted by: porcelāna lellīte (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} neraate) Posted at: 7. Oktobris 2020, 22:25
|
|
Tur jau vēl var būt variants bioloģiskais tēvs un ikdienas tētis; vienreiz pakaļ atnāca vecmāmiņa, bet ne baigi veca izskatās; sīki ir redzējuši i tēvu i vecotēvu (mūsu vārdnīcā tāds vārds laikam nav)
Vienreiz gāju ne pa temu garām ārpus vārtiem, viss kvartāls dzirdēja, ka Jēčamamma iet :D
No konteksta izraujot var secināt visu, bet tur tomēr vai nu visi vienādi un vienā līmenī, vai ar zināšanām par vecumposma īpatnībām, ne visam tic :D
Man vienreiz sirsniņa apsāpējās, kad mans kādam citam tā lietišķi par to, ka dažreiz jāmāk pagaidīt rindā un ka reizēm tu rindā esi pēdējais. Skarbi un bēdīgi, bet sadzīviski saprotami
|
Posted by: bumsiic (
bumsiic) Posted at: 8. Oktobris 2020, 07:52
|
Tici man, trakāk ir, kad mana kolēģe kāda audzīte pakliedz - Matīss, Tev opis atnāk...un šis nosarcis sāk stostīties, ka patiesībā ir tētis...;)
mani vienmēr sajūsmināja, kā sīkie ievēro mammas.
Tiko parādies pie horizonta, kāds grupiņā auro "LĪVA, TEV MAMMA ATNĀCA!!!"
:D
Par to, ka aiznes visu privāto dzīvi (kolēģim meita arī Klubs žurnālu), parasti centos nedomāt. Sirds saraujas pikucī...