24. Septembris 2020 (09:54)
Tagad nāk smiekli. A tad gandrīz ar sirdi aizgāju. Skatos sīkam matos mazs brūns kustīgs krikums. Ļoti daudz domu ātri caur galvu izskrēja kamēr pieliecos, uz īkšķu nagiem pārkniebu un sapratu, ka rupjmaizes drupača
Es zinu, ka Tas notiks un ir diezgan neizbēgami, bet par utīm pretīgākas man šķiet tikai aknu fasciolas un tās dzīvē redzēt varbūt paveiksies neredzēt
manā bērnībā lielākais bieds bija, ka, dabūjot utis, garie mati tiks nogriezti uz īso. atceros, vienai radu meitenītei ar skaistiem, bieziem matiem tā arī izdarīja, oboi.
par laimi, kamēr es tiku līdz utīm skolas laikā ap vidusskolas klasēm, tik barbarisku metodi vairs nepiekopa, sazieķēja manus garos ar kaut ko smirdīgu un arī ķemmēja, jā.