Tagad nāk smiekli. A tad gandrīz ar sirdi aizgāju. Skatos sīkam matos mazs brūns kustīgs krikums. Ļoti daudz domu ātri caur galvu izskrēja kamēr pieliecos, uz īkšķu nagiem pārkniebu un sapratu, ka rupjmaizes drupača
Es zinu, ka Tas notiks un ir diezgan neizbēgami, bet par utīm pretīgākas man šķiet tikai aknu fasciolas un tās dzīvē redzēt varbūt paveiksies neredzēt
Es kaut ko miglaini atceros, ka pirmskolas laikā biju saķērusi utis un tādēļ māte man nenormāli ilgi ķemmē matus ar to speciālo utu ķemmi, bet es tikmēr stāstu pašsacerētu pasaku. Nekādu šaušalīgu atmiņu gan par to nav saglabājies.