Otrā priecīgā kaka šodienas cibā. Zelts atrasts. Cik ilgs laiks pagāja kopš iepriekšējā ieraksta? Kādas 10? 15? Minūtes starpā
Juhū! Stress atlaida, drusku sāk sāpēt galva
Atj. Nu ok, drusku virs stundas, bet es pa vidu paspēju vēl divus citus podiņus izskalot
|
Posted by: f (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} f) Posted at: 17. Augusts 2020, 08:58
|
|
man ir divas lielākās bailes - ka aizrīsies un es nemācēšu/man nesanāks viņam palīdzēt (kamēr atbrauks ātrie, tur taču jau visam beigas būs, cik tad ilgi var neelpot?) vai arī viņš kritīs kaut kur un trāpīs uz kāda asa stūra un pārsitīs galvaskausu pļockā uz mūžiem.
bet visādi pārsitumi un kritieni, un citas traumas, nu, tur man arī kaut kā pat neienāk prātā, ka man būtu jājūtas vainīgai :)
|
Posted by: lavendera (
lavendera) Posted at: 17. Augusts 2020, 15:00
|
|
Man medskolā mācīja - ja cilvēks aizrijas un nevar to svešķermeni dabūt ārā no elpceļiem, tad ar nazi izdur caurumu trahejā un iebāž tur pildspalvas stobriņu, lai neveras ciet.
Tas nodrošina gaisa piekļuvi.
Kurš mūsdienās nēsā līdzi pildspalvas, to gan nezinu.
ok, ja tā ir atkārtota pieredze, saprotu vairāk. un ļoti jūtu līdzi. arī mans bērns ir aizrijies un tas beidzās ar.. diezgan garu un nepatīkamu epopeju. aizrīšanās ir briesmīga lieta.
Tos manevrus esmu zinājusi jau sen, bet pa īstam izpratu tikai pagājušajā mācību gadā, kad bkus anesteziologs/reanimatologs visās krāsās stāstīja kā to īsti darīt. TAD man pa īstam pieleca, brrr.