Un vēl šodien kā tāda sasmakusi kūts smaka, mašīnā braucot uzvēdīja viena veca atmiņa. Nu tāds flešbeks 1:1, ar visām ķermeniskajām sajūtām, smaržām, skaņām kā man sirsniņā iedūra viena bijušā tobrīdējā, bet jau skaidrs, ka arī pēdējā mīla. Un tad es sapratu šodien kādēļ tas ik pa laikam izlien no prāta misenes.
Un tad vēl man piezvanīja svešs numurs. Ja tev ir visādi pieraksti iestādēs un darīšanas, nākas celt arī tādus. Sākumā viss jauki un pieklājīgi lai gan krieviski, bet zona tur paslikta, es teicu, ka nevaru runāt (izgāju burtiski nost no kafijas galda), tad es nedzirdēju, tad uz mani sakliedza, ka es esot atlaista un būšot bezdarbniece un nometa klausuli. Riebīgā balsī, toties uz Jūs. Drusku šķērmi palika, lai gan darbā mani pieņēmis neviens it kā nav un bezdarbniece arī it kā sanāku :D
12. Augusts 2020 (22:37)
Varbūt tiešām shēma, ka jāpiesaista cita un cik nu kuram nervi tur. Ir dzirdēts fonā tāds kā zvanu centrs, kad vēl citi operatori runā fonā, ir kad zvana un personīgi uzrunā. Sākumā kad vēl bija interese pat aprunājos, bet tagad tik iedot zvanītājam pareizo attieksmi, lai vairāk nezvana un viņi katru reizi ir citi, sākumā bija viens kas kādas trīs reizes mēģinaja pierunāt, pat tā čomiski un ar stāstiem par skaisto nākotni ja ieguldīšu cik nav žēl, bet ne mazāk vairs pat neatceros, kautkas nedaudz. Par ieklūšanu viņu zvanu sarakstā sliecos vainot Privātbanku, jo zvanītāji parādījās pēc vienas gadījuma rakstura darīšanas ar šo banku.