Es domāju, ka ir svarīgi nodarboties ar ētikas jautājumiem. Tie ir neērti, diskusijas bieži vien aiziet augstos toņos, bet arī piespiedu brīvprātīgi virza cilvēcīgākā virzienā. Tomēr diskutējot der atcerēties, ka ir arī negrozāmas un nemaināmas lietas, kuras nav un nekad nebūs atkarīgas no mums. Dienā 24h. Sezonas mainās. Mēs piedzimām, mēs nomirsim. Katrs un ikviens no mums. Resursi ir ierobežoti, pat spēlējot Monopolu. Un es nezinu vai pietiek ar to, ka sāk no apakšas, skaidrs, ka kaut kur jāsāk, bet cik reāli katram mainīt te no apakšas pilinot okeānā es nezinu. Skaidrs, ka tas ir labāk nekā nedarīt neko. Bet tu arī dari tik, cik vari un ja tu dari ko vairāk par vaimanāšanu, tas arī ir labi. Lai kas tas mazumiņš arī būtu. Pirkt vietējo. Audzēt pašam. Nelidot un pēc iespējas nepirkt lidinātu. Neradīt bērnus, jo pārapdzīvotība. Veģetēt/vegānēt. Gaļu audzēt pašam, apēdot visu un nodrošināt ādas izmantošanu. Braukt ar velo vai sabiedrisko vai iet kājām. Nepirkt jaunu, aizņemties, pārtaisīt, izvērtēt vai vajag. Šķirot atkritumus vai pirkt neiepakotu. Būvēt raķeškrāsni vai dzīvot zemnīcā. Elektroenerģiju ražot pašam. Izejot no telpas izslēgt gaismu un taupīt ūdeni.
Ja nerada bērnus tādu vai citu iemeslu pēc, bet pieņemsim, ka pārapdzīvotība, pārējam gan jāpiespiežas motivēties – jo nu labi, pasaudzēsim, bet savu bērnu ta nav, kam to atstāt :D bet tas tā
Mans carbon footprint ir diezgan zems tikai tāpēc, ka es praktiski nekur neceļoju. Un lai arī pērku lietotu un arī ne jaunāko, neēdu gaļu katrā maltītē un šķiroju atkritumus, īstenībā man ir pilnīgi pie kājas, jo ne jau mēs, mājsaimniecības, radām to lielāko ļaunumu.
Ir gan lieta, kas man drausmīgi kaitina – nevērība pret šķirošanu. Es ar savu māsu šitā cīnos – pofigā samet visu netīro, krējumaino-jogurtaino plastmasu neskalojot. Sasmērētus saldējuma papīrus Speķainu kartonu no picas. Kā pret sienu: "tāpat tak to visu pēc tam pāršķiro". Nu a huļi tas vispār tad jādara? Met miskastē un miers. Whole ass one job, not half ass two jobs.
Nu un vēl tas, ka daudzi laikam nezina, ka šķirotos atkritumus izved Rīgā pagaidām bezmaksas, tobiš šķirot ir arī ekonomiski izdevīgāk. Mums, kopš šķirojam, ir problēma piepildīt parasto miskasti, pirms tā briesmīgi sasmird. Nekad tā nav bijusi pilna. Šķirojamā gan, nezinu, vai tas ir labi, vai slikti.
So TL;DR – kaut cik, kaut kur man laikam rūp, bet es šodien esmu cepeša režīmā.