Ja nerada bērnus tādu vai citu iemeslu pēc, bet pieņemsim, ka pārapdzīvotība, pārējam gan jāpiespiežas motivēties – jo nu labi, pasaudzēsim, bet savu bērnu ta nav, kam to atstāt :D bet tas tā

Mans carbon footprint ir diezgan zems tikai tāpēc, ka es praktiski nekur neceļoju. Un lai arī pērku lietotu un arī ne jaunāko, neēdu gaļu katrā maltītē un šķiroju atkritumus, īstenībā man ir pilnīgi pie kājas, jo ne jau mēs, mājsaimniecības, radām to lielāko ļaunumu.

Ir gan lieta, kas man drausmīgi kaitina – nevērība pret šķirošanu. Es ar savu māsu šitā cīnos – pofigā samet visu netīro, krējumaino-jogurtaino plastmasu neskalojot. Sasmērētus saldējuma papīrus Speķainu kartonu no picas. Kā pret sienu: "tāpat tak to visu pēc tam pāršķiro". Nu a huļi tas vispār tad jādara? Met miskastē un miers. Whole ass one job, not half ass two jobs.

Nu un vēl tas, ka daudzi laikam nezina, ka šķirotos atkritumus izved Rīgā pagaidām bezmaksas, tobiš šķirot ir arī ekonomiski izdevīgāk. Mums, kopš šķirojam, ir problēma piepildīt parasto miskasti, pirms tā briesmīgi sasmird. Nekad tā nav bijusi pilna. Šķirojamā gan, nezinu, vai tas ir labi, vai slikti.

So TL;DR – kaut cik, kaut kur man laikam rūp, bet es šodien esmu cepeša režīmā.