Jāpieraksta, lai neaizmirstu palasīt vairāk. Ir tāds koncepts kā Mijavaki mežs. Paņem dažāda augstuma dabiskos augus, sastāda blīvi maza platībā un tad tev ir pašam sava meža saliņa.
Vispār ja es par tam savām vēlmēm padomāju nopietnāk, gribas saķert galvu (matus nevar raut, jo nu jo). Es esmu tāds konservatīvs hipijs, ja man būtu zeme, es mierīgi varētu izpausties dažādās dīvainībās. Nu, to mežiņu, ja platība ļauj, apaļo trijstūrvaida siltumnīcu, pirti, kārtīgi nekārtīgs permakultūras dārzs, vistu namiņš, es noteikti gribētu raķeškrāsni, ja man vēl būtu terase, vispār ideāli. Ja būtu klimatam piemērots, es labprāt dzīvotu Earthship tipa mājā, bet nu mūsu klimatiskajos apstākļos tāda drūma mitra zemnīca vien sanāktu. Nu jā, bet vēl jau ir kleķa māja kā alternatīva.
Viens labums ir tam, ka mums sapnī par māju 600 kv.m. šķiet briesmīgi maz ap māju - mazāka iespēja, ka es būšu tā kaimiņiene, kas ievācas pēdējā un visiem besī ne vien tādēļ, ka skaļš tas mūsu tabors, bet jo dārzā nav manikīrs, bet savvaļa ar visām izrietošajām sekām
600m IR MAZ. Pat 2 pensionāriem, kur nu vēl taboram ar zaļajiem pirkstiņiem.