Jāpieraksta, lai neaizmirstu palasīt vairāk. Ir tāds koncepts kā Mijavaki mežs. Paņem dažāda augstuma dabiskos augus, sastāda blīvi maza platībā un tad tev ir pašam sava meža saliņa.
Vispār ja es par tam savām vēlmēm padomāju nopietnāk, gribas saķert galvu (matus nevar raut, jo nu jo). Es esmu tāds konservatīvs hipijs, ja man būtu zeme, es mierīgi varētu izpausties dažādās dīvainībās. Nu, to mežiņu, ja platība ļauj, apaļo trijstūrvaida siltumnīcu, pirti, kārtīgi nekārtīgs permakultūras dārzs, vistu namiņš, es noteikti gribētu raķeškrāsni, ja man vēl būtu terase, vispār ideāli. Ja būtu klimatam piemērots, es labprāt dzīvotu Earthship tipa mājā, bet nu mūsu klimatiskajos apstākļos tāda drūma mitra zemnīca vien sanāktu. Nu jā, bet vēl jau ir kleķa māja kā alternatīva.
Viens labums ir tam, ka mums sapnī par māju 600 kv.m. šķiet briesmīgi maz ap māju - mazāka iespēja, ka es būšu tā kaimiņiene, kas ievācas pēdējā un visiem besī ne vien tādēļ, ka skaļš tas mūsu tabors, bet jo dārzā nav manikīrs, bet savvaļa ar visām izrietošajām sekām
"..mūsu klimatiskajos apstākļos tāda drūma mitra zemnīca vien sanāktu."
Lai arī es bieži esmu skeptiska, šai ziņā gan mans skats ir krietni optimistiskāks. Lieli dienvidu stiklojumi, laba mitruma izolācija, pārdomāta ventilācija. Varbūt kāda papildu "gaismas aka" no augšas. Tagad taču tik daudz lielisku materiālu un tehnoloģisko iespēju :)
Man varbūt gluži mājas no riepām u.c. pārstrādātiem materiāliem nav sapnis (ja vienīgi to visu aprok ar zemi), bet par tādu dienvidu nogāzē pusieraktu "zemnīcu" gan pirms miedziņa mēdzu sevi pakaitināt :D