porcelāna lellīte [userpic]

22. Aprīlis 2020 (21:33)

Manī vienmēr karo tāds kārtīgs lauķu taupīgums (nemetīs tak ārā, uztaisīs kādā citā ēdienā) ar muižniecisku izsmalcinātību. Vecamamma, piemēram, vīram vienmēr pusdienās pasniedza trīs ēdienu maltīti, vienmēr bija zupa/salāti, otrais, saldais. Ēdienu nekad neatsildīja, vienmēr meta ārā. Ēdieni gan varēja būt arī vienkārši - bukstiņputra, šad tad pēc manas mammas lūguma krupņīks, saldā zupa ar klimpām, ķīselis ar kremu, debessmanna ar pienu, rīvēts ābols ar cukuru un kanēli. Uzsildīt un taupīt viņa sāka pensijā un arī ne uzreiz un nekad ne pie ciemiņiem, kuriem vakardienas ēdienu piedāvāt vispār neiedomājami.
/Bet nu tad arī bija drusku citas ciemošanās tradīcijas, pat ja dēls ar ģimeni/
Otras puses vecvecāki pēc Sibīrijas vienmēr visādi izdomāja kā apēst to, kas paliek pāri, uz vecumu bija problēma ar ēdiena pārpilnību, braucieni ciemos vienmēr sākās ar virtuves izmēšanu, kad lielā katlā lēja tos rūgušpienus kas vēl bija lietojumi un vārīja biezpienu, visas sapelējušās maizes, sapuvušo, sarūgušo, sapelējušo šmucspannī un uz kaudzi. Bet nu jāatzīst arī ka no svaiga biezpiena sirņiki nesanāk un pie ceptiem kartupeļiem pielikts tas galīgi neforši uzvedas (nevis kā pavecs kas sierīgi kūst un sīveni, saldeni, skābeni smaržo). Un tā kā tur vienmēr oda vai nu jocīgi vai pretīgi un kā Omamma gatavoja man negaršoja, es gandrīz visu laiku tur ēdu tomātus un gurķus ar krējumu un baltmaizi, zaptsmaizes ar pienu, belašus, ievārījuma pončikus, daža veida bulciņas, piparmētru konfektes vai bārbelītes un bezē cepumus. Un krējuma maizes ar sāli, jo sviestu viņi pirka lauku un tas vienmēr drusku jocīgi ož.
Izskatās ka saviem bērniem nodošu abu pušu kulinārās tradīcijas

Comments

Posted by: Nikolass A. Dērsingtons ([info]kisswithafist)
Posted at: 22. Aprīlis 2020, 23:22

Man arī negaršoja, kā gatavo neviena no abām vecmāmiņām. Kad aizbraucu uz Krieviju pie vienas, 2 nedēļas pārtiku no saldējuma, bulkām un roltoniem, jo man nu ļoti negaršoja. Vietējā ome vēl šo to pa prātam iemanījās uztaisīt, bet nu arī tā so so. No dīvainā lauku sviesta izvairījos, bet tas, protams, bija.

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 22. Aprīlis 2020, 23:44

Nu, tur bija arī visādi patiešām jocīgi latgaliešu ēdieni uz ko es pat paskatīties nevarēju. Piena zupa ar zivi vai sēnēm. To otro gribētu tagad pagaršot, man pat ciba iedeva recepti. Zupā pēkšņi varēja peldēt biezpiens. Viss bija ļoti sālīts un mana mamma sāli ēdienam klāt nelika, es arī tagad varu aizmirst pielikt.
Bet Omammas vaina tur bija maz, man veselības apsvērumu dēļ gandrīz visu mūžu bijusi ļoti stingra diēta un līdz ar to es neēdu neko kur nevar skaidri redzēt visas sastāvdaļas, daudz kas man vnk šķebināja smakas vai konsistences dēļ, ja izskatījās kaut kā es pat vairs nezinu kā, es varēju uz vietas vemt, vecākajam bērnam ir tas pats, tādēļ es ēšanas ziņā viņiem tomēr pielāgojos
Vēl mani glāba ogas, tās parasti nolasīja kad es biju prom un tad jau badu nemiru, ar maizi atšķaidīju
Un zivis. Viņiem garšoja zivis. Ceptas veselas, kūpinātas, voblas, sālītas un glumas, šprotes elļā un konservi ar zivju acīm un svētku galdā vienmēr pildīta vesela līdaka ar visu galvu un acīm :D kas bieži vien izrotāja svētku galdu un samaitāja iespēju apēst kko pieklājības pēc

6 Lasīt komentārus piebilst