Nu, tur bija arī visādi patiešām jocīgi latgaliešu ēdieni uz ko es pat paskatīties nevarēju. Piena zupa ar zivi vai sēnēm. To otro gribētu tagad pagaršot, man pat ciba iedeva recepti. Zupā pēkšņi varēja peldēt biezpiens. Viss bija ļoti sālīts un mana mamma sāli ēdienam klāt nelika, es arī tagad varu aizmirst pielikt.
Bet Omammas vaina tur bija maz, man veselības apsvērumu dēļ gandrīz visu mūžu bijusi ļoti stingra diēta un līdz ar to es neēdu neko kur nevar skaidri redzēt visas sastāvdaļas, daudz kas man vnk šķebināja smakas vai konsistences dēļ, ja izskatījās kaut kā es pat vairs nezinu kā, es varēju uz vietas vemt, vecākajam bērnam ir tas pats, tādēļ es ēšanas ziņā viņiem tomēr pielāgojos
Vēl mani glāba ogas, tās parasti nolasīja kad es biju prom un tad jau badu nemiru, ar maizi atšķaidīju
Un zivis. Viņiem garšoja zivis. Ceptas veselas, kūpinātas, voblas, sālītas un glumas, šprotes elļā un konservi ar zivju acīm un svētku galdā vienmēr pildīta vesela līdaka ar visu galvu un acīm :D kas bieži vien izrotāja svētku galdu un samaitāja iespēju apēst kko pieklājības pēc