kas māk, tam nāk (mātei sirmi mati)
vakar bērns apcirtās, vienkārši iegāja kebabnīcā un iznāca ārā.. ar lielu šokolādes konfekti rokās. KEBABNĪCĀ! (ir mums te tādi mazi smuki kioskiņi)
pag.nedēļā saprotot ka visi ejam uz mājām sāka brēkt nebalsī, apcērtas un gaudodama iet pretējā virzienā. a man pie rokas otra. kas kliedz ja atlaižu roku. iet garām viena sieviete, nu ap 40. laipnām acīm. pieliecas, pajautā ko tik dikti jābrēc, pasniedz roku.. un mans ķērcis iedod viņai roku, pasmaida un ies līdz. visi šokā. es, vīrs, nr.1, tante arī. saka, neko šitādu neesot piedzīvojusi, ka svešai tantei bērns labprātīgi ies līdzi, bet nu labi, pavadīs mūs līdz kāpņutelpai. vīrs saka viņa skolas mazo klašu mūzikas skolotāja
tagad man ir divi jauni motīvi stresiņam un murgiem. un es pat nesaprotu no kuras puses sākt un kā tās pārrunas izveikt, jo Modes Upuri vienkārši neinteresē lietas, kas atšķiras no tā kā viņasprāt jābūt. neinteresē un viss un (tu, māt) kaut uzkaries
trakākais ka tas notiek pēkšņi un strauji, nu tik ātri kā knipi uzsist
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
jā, es arī sliecos domāt, ka temperaments, jo nu arī Baba kas ir Pedagogs beigās tāpat tiek iegrozīta kā vajag un bieži to pat neapjauš :D jo ne tikai nedzird, atsakās klausīties
šitā rotaļu laukumā standarts bija kamēr es nr.2. lieku ratos, nr.3, kurai pateikts kategorisks 'vairs nešūpošu, sēdi cik gribi, bet pēc tam ejam mājās', atnāku un tur nr.3 visa tāda priecīga šūpojas. vienā reizē kofraktēja sirmmāmiņu, nu tādu tantīti deviņos līkumos, smalciņu, veigliņu un tā tusnīdama šūpo. vai septiņgadīgu bērnu, kas man saka 'viņa palūdza lai pašūpo'. lieki piebilsts, ka nr.3 tad vēl nerunāja vispār
ģērbjas uz b/d mēmajās šausmās, es tikai ievelku elpu un pie grupiņas durvīm nobubinu ka ģērbās pašas. jo nu man arī spēka ir tik cik ir un kliegt par to, ka zeķbikses pleķainas, tā ir pidžama nevis krekliņš u.tml, nu manuprāt tam nav jēgas, lai ir tās zeķbikses pleķainas, ja reiz mīļākās, tad vismaz tās uzvilks, labāk nekā iet ar pliku pakaļu