3. Decembris 2007 (14:39)
skan: motorcycle emptiness
skan: motorcycle emptiness
var jau būt, ka mani komentāri jūsu žurnāļos šķiet pokemoniski /tomēr tik pilni eksistenciālisma garā izdvestām pusartikulētām skaņām un smaid un bučģīmīšiem/, bet vai gan tas, ka mācāmies teikt 'man rūp, man sāp par tevi, es tevi mīlu, tu esi man svarīga/s' mūs nepadara par cilvēkiem?
gandrīz tikpat ļoti kā nespēja to pateikt.
un varbūt tiešām dzīvi ir vērts nodzīvot, mācoties mīlēt un to arī pateikt. tieši un nepārprotami. arī vistuvākajiem
njā, tamdēļ jau pluspunkts nemiesiskajām virtuālajām sarunām, ka es varu apcerēt tavu repliku pie sevis, neizmetot uzreiz kaut ko nebūtisku, kā "nu jā.. tiesa.. tā jau ir.. tādi gan pīrāgi.. selavī.." et cetera tādēļ vien, lai miesiskajā realitātē neiestātos neveiklais klusums. kaut arī šis klusums ir daļa no tā, kas mūs padara par cilvēkiem.