skan: motorcycle emptiness
var jau būt, ka mani komentāri jūsu žurnāļos šķiet pokemoniski /tomēr tik pilni eksistenciālisma garā izdvestām pusartikulētām skaņām un smaid un bučģīmīšiem/, bet vai gan tas, ka mācāmies teikt 'man rūp, man sāp par tevi, es tevi mīlu, tu esi man svarīga/s' mūs nepadara par cilvēkiem?
gandrīz tikpat ļoti kā nespēja to pateikt.
un varbūt tiešām dzīvi ir vērts nodzīvot, mācoties mīlēt un to arī pateikt. tieši un nepārprotami. arī vistuvākajiem
mīlu tevi!
dievinu tavus komenteļus!