11. Decembris 2018 (18:53)
ir te kāds, kam mājās pieejamā vietā stāv neierobežots konfekšu daudzums? kā jūs līdz tam nonācāt? kādēļ? kā izdevās? kā mainījās (ja) situācija konfekšu ēšanā?
tā kā es pati esmu alerģiska ar dažādām dīvainām reakcijām uz ēdienu kā tādu (kur nu vēl rūpnieciski ražotiem saldumiem) un tādu lietu kā šokolāde demonstrēju nesen, līdz ar mūsu divvientulības vīkendu mājsaimniecībā ir ieviesušies našķu kašķi. nu tā, ka neēd neko citu un kliedz kamēr dabū (un tas var būt arī ilgāk par stundu, jau izmēģināju. nedodot vēl ilgāk). un tagad es ilgi un dikti domāju ko šajā sakarā iesākt. mājdzīvniekiem jau arī ir trīs barošanas veidi - neierobežota pieeja, pieeja, kur ierobežo daudzumu un pieeja, kur ierobežo ēšanas laiku
Mūsu bērniem (lielākajiem: 6gadniecei un 4gadniekam; gandrīz 2-gadniece vēl pie tādām izvirtībām netiek) ir konfektes no visādiem svētkiem: dzimšanas dienām, helovīniem, Lieldienām. Katram savs maisiņš vai kāds nu trauks. Katru rītu viņi pajautā, vai drīkst apēst konfekti. Reizēm saku jā, biežāk - nē (jo tālāk no svētkiem, jo biežāks nē); izskaidroju, ka 'šodien jau ēdām saldumus - pankūkas, putru ar ievārījumu, utt.', vai arī plānojam ēst vakarā kādu saldumu, vai arī vienkārši nē. Sākumā viņi vairāk satraucās, bet tagad pat nemēģina pārāk uzspiest. Katrs kādu reizi ir pa kluso notiesājis kādu konfekti, bet es uzķēru un izrunājām a) par zobugraužiem, b) par uzticības limitiem - ja es nevaru viņiem uzticēties, tad konfektes jānoliek nepieejamā vietā. Miķ konfektes ir vienu vai divas reizes uz nedēļu gājušas taimautā.