Mūsu bērniem (lielākajiem: 6gadniecei un 4gadniekam; gandrīz 2-gadniece vēl pie tādām izvirtībām netiek) ir konfektes no visādiem svētkiem: dzimšanas dienām, helovīniem, Lieldienām. Katram savs maisiņš vai kāds nu trauks. Katru rītu viņi pajautā, vai drīkst apēst konfekti. Reizēm saku jā, biežāk - nē (jo tālāk no svētkiem, jo biežāks nē); izskaidroju, ka 'šodien jau ēdām saldumus - pankūkas, putru ar ievārījumu, utt.', vai arī plānojam ēst vakarā kādu saldumu, vai arī vienkārši nē. Sākumā viņi vairāk satraucās, bet tagad pat nemēģina pārāk uzspiest. Katrs kādu reizi ir pa kluso notiesājis kādu konfekti, bet es uzķēru un izrunājām a) par zobugraužiem, b) par uzticības limitiem - ja es nevaru viņiem uzticēties, tad konfektes jānoliek nepieejamā vietā. Miķ konfektes ir vienu vai divas reizes uz nedēļu gājušas taimautā.